Latvijas Mežizstrādātāju savienība ir vērsusies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV), ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) un ģenerālprokurora Armīna Meistera, aicinot atstādināt Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Ievu Šmiti no amata pienākumu izpildes uz izmeklēšanas laiku
Mežistrādātāju savienībā norāda, ka 2026. gada 3. februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" KP priekšsēdētāja Ieva Šmite publiskoja informāciju, ka Latvijas Ģenerālprokuratūrā ir iesniegta prasība par KP amatpersonu iespējamu prettiesisku rīcību - sarunu protokola viltošanu - saistībā ar AS "Latvijas valsts meži" ilgtermiņa mežizstrādes līgumu izvērtēšanu.
Ņemot vērā, ka KP priekšsēdētāja ir iestādes augstākā amatpersona ar plašām pilnvarām iestādes darba organizācijā, dokumentu apritē un personāla vadībā, kā arī to, ka KP pilda izziņas, izmeklēšanas un procesuālās funkcijas konkurences tiesību pārkāpumu lietās, savienība uzskata, ka pastāv objektīvs risks izmeklēšanas neatkarībai un efektivitātei. Šāds risks var ietvert iespējamu tiešu vai netiešu ietekmi uz pierādījumiem vai iestādes darbiniekiem, uzsver savienībā.
Lai nodrošinātu izmeklēšanas objektivitāti un netraucētu norisi, kā arī saglabātu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām un labas pārvaldības un tiesiskuma principu ievērošanu, Latvijas Mežizstrādātāju savienība aicina uz izmeklēšanas laiku atstādināt KP priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas.
LETA jau vēstīja, ka dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils.
Komisija norādīja, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet ZM neveica visaptverošu analīzi.
Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta LVM, netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.
Vienlaikus komisija norādīja, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. "Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums," teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā