Nereti aiz pārtikas skandāliem, kuros apelē pie rūpēm par patērētāju veselību, īstenībā stāv biznesa intereses, Neatkarīgajai atklāja aptaujātie nozares eksperti. Universālu instrumentu, kā cīnīties pret šādu negodīgu uzņēmējdarbības praksi, pagaidām nav ne Latvijā, ne arī Eiropā.
Vafeļu skandāls, kas pirms divām nedēļas satricināja Latvijas sabiedrību, liekot daudziem pārvērtēt šā garduma iegādi, pēdējo gadu laikā nav bijis vienīgais, kas izraisījis ažiotāžu par pārtikas drošību vai kaitīgumu. Pirms pusotra mēneša Eiropu šokēja ziņas par bīstamās zarnu nūjiņas infekcijas izplatību, kurā vainoja Spānijas gurķus. Bailēs no saslimšanas iedzīvotāji šos dārzeņus vispār vairs nepirka un vairākas valstis pārtrauca gurķu importu no Spānijas.
Pirms četriem gadiem vairāku Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu ražotajām šprotēm tika liegts ceļš uz Krieviju. Savukārt piena pārstrādē strādājošie joprojām nav aizmirsuši pirms deviņiem gadiem Lietuvā izraisījušos skandālu saistībā ar Rīgas piensaimnieka ražotajiem biezpiena sieriņiem Kārums.
Šajos skaļajos skandālos, kuros apelē pie patērētāju veselības, izteiktie apgalvojumi vai aizdomas par produktu bīstamību lielākoties neapstiprinājās. 2002. gada novembrī Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests paziņoja, ka biezpiena sieriņos Kārums atklātas salmonellas baktērijas. Vēlāk pierādījumi netika gūti.
Arī dāņu profesora Stēna Stendera šokējošais paziņojums par būtiski palielinātu transtaukskābju daudzumu Laimas ražotajās vafelēs Selga var izrādīties aplams. Sākotnēji profesors minēja, ka Laimas ražoto vafeļu paciņā Selga ir 44% transtaukskābju, vēlāk šo informāciju laboja.
Savukārt NP Foods kā Laimas vadības uzņēmums tikko saņēmis pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR neatkarīgo atzinumu par Selgas vafelēm, kas uzrāda 1,55% transtaukskābju produktā. Uzņēmums gaida vēl arī citu neatkarīgu institūtu un laboratoriju atzinumus, kuriem nosūtījis Selgas vafeļu paraugus.
Iegūst konkurenti
Kāruma skandālu labi atceras arī kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. «Es toreiz pirmo reizi saskāros ar tik klaju nekaunību. Novērtējot notikumus ar laika distanci, gandrīz droši varu apgalvot, ka toreiz tas bija konkurentu pasūtījums, jo viens kaimiņvalsts uzņēmums tobrīd uzsāka Lietuvā piedāvāt Kārumam līdzīgu produkciju,» Neatkarīgajai sacīja M. Roze.
Jau toreiz izskanēja aizdomas, ka notikušais bijis provokācija, lai ar neētiskām metodēm izspiestu no Lietuvas tirgus veiksmīgu Latvijā ražotu produktu.
Lai gan pēc nedēļu ilgušās izmeklēšanas, kurā netika atrasti pierādījumi Kāruma vainai, Rīgas piensaimnieka biezpiena sieriņus atļāva ievest Lietuvā, tobrīd uzņēmums Lietuvas tirgu bija zaudējis, jo Kāruma realizācija tur bija pilnībā apstājusies un tā vietā pircēji izvēlējās konkurentu – Panevežio pienas – ražoto biezpiena sieriņu Nykštukas. Noieta tirgus kritās arī Igaunijā un Latvijā.
Šobrīd, kad ir pagājuši deviņi gadi, Kārumu sekmīgi pārdod Latvijā un eksportē uz kaimiņvalstīm, arī Lietuvu, Neatkarīgajai apstiprināja Rīgas piensaimnieks mārketinga vadītāja Ilze Blauberga. Un tikai uzņēmums pats zina, cik laika un līdzekļu prasīja patērētāja uzticības atgūšana.
Pēc dāņu profesora skandalozā paziņojuma par Selgas vafelēm arī strauji kritās pieprasījums pēc šā kāruma. NP Food sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova Neatkarīgajai atzina – pēc SKDS veiktā pētījuma var secināt, ka dāņu profesora paziņojums pircējus ir ietekmējis un patēriņš ir samazinājies.
NP Foods pārstāvis Dans Bērtulis Uztura padomes sēdes laikā pieļāva – tā kā par NP Foods bieži interesējas investori, tad nebūtu brīnums, ka, negūstot iespēju realizēt savas intereses, kāds no potenciālajiem investoriem izvēlējies negodīgus līdzekļus, lai pierādītu, ka Laimai izdevīgāk būtu strādāt liela koncerna sastāvā.
Arī šprotu ražotājiem nācies izjust, ko nozīmē savas produkcijas nekaitīguma pierādīšana. Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2006. gadā Krievijas aizliegums ievest Latvijas šprotes paaugstinātā benzopirēna dēļ zivju pārstrādes uzņēmumiem lika atlaist darbiniekus. Brīdī, kad a/s Brīvais vilnis saņēma ziņu, ka uz nezināmu laiku ir zaudējuši Krievijas tirgu, kas ir 40 procentu no kopējā kompānijas noieta tirgus, uzņēmums bijis spiests atlaist 100 darbinieku. Zivju pārstrādātāji jau toreiz pieļāva, ka aizliegums tapis nevis patērētāju veselības vārdā, bet gan ekonomisku apsvērumu dēļ – Kaļiņingradā, Sanktpēterburgā un Maskavā bijusi liela šprotu ražošanas jauda. Pēc aizlieguma ievest Latvijas šprotes Krievijas tirgū ar savu produkciju ienāca vairākas zivju pārstrādes kompānijas, kas ātri aizpildīja šo vietu.
Meklē zāles pret negodīgu komercpraksi
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītājs Didzis Šmits uzskata, ka pret mēģinājumiem ietekmēt tirgu ar negodīgām metodēm ir jācīnās. «Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šādas situācijas atkārtojas, tāpēc nedrīkst nereaģēt,» Neatkarīgajai pārliecināts teica D. Šmits. Viņš pat pieļāva, ka pret vafeļu skandāla patiesajiem iniciatoriem varētu sekot līdzīga atbildes reakcija.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks gan šaubās, vai pret konkurentus nomelnojošo komercpraksi ir atrodams universāls pretlīdzeklis. «Neredzu iespējas, kā varētu izsargāties no šādām situācijām. Mums pašiem ir sevi jāsargā, neviens cits to nedarīs,» Neatkarīgajai bilda J. Šolks.
Tomēr NP Foods ir nolēmis rīkoties. Uzņēmums ar iesniegumu par negodīgas konkurences darbībām pret a/s Laima un a/s Staburadze ir vērsies Konkurences padomē. Savukārt iesniegumā Iekšlietu ministrijas Drošības policijā lūgts ierosināt krimināllietu par neslavas celšanu un apzinātām darbībām, kas grauj Latvijas ekonomiku. NP Foods šobrīd gatavo iesniegumu Eiropas Komisijai, kurā lūgs izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka, ka Eiropas Komisijai jāgādā, lai netiktu izkropļota dalībvalstu konkurence gatavu preču tirdzniecībā.
«Nav pieļaujams nesodīti kaitēt un graut spēcīgākos Latvijas uzņēmumus un līdz ar to Latvijas ekonomiku. Iznīcināt investīcijas, kas ieguldītas spēcīgu zīmolu veidošanā. Nepieciešama valsts līdzdalība un aizstāvība Latvijas ekonomikai un ražotājam, kas reizē ir nozīmīgs nodokļu maksātājs valsts kasē,» uzsvēra arī NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.
Arī M. Roze uzskata, ka uzņēmumam ir jācīnās par savām interesēm un jāpieprasa kompensācija no vainīgajiem, «Nedrīkst atstāt šādus gadījumus nesodītus. Manuprāt, Latvijas valstij ir jāreaģē asāk uz šāda veida notikumiem,» sacīja M. Roze.
***
VIEDOKĻI
Didzis Šmits, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs:
– Dāņu profesora Stēna Stendera pētījums par uzņēmuma Laima ražoto Selgas vafeļu kaitīgumu ir apzināts uzbrukums Latvijas valstij un ekonomikai. Iespējams, tas ir ārvalstu konkurentu pasūtījums vietējo ražotāju nomelnošanas kampaņā. Latvijas pārtikas uzņēmumu ražotā produkcija ne tikai atbilst visām Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajām prasībām, bet ir paaugstinātas kvalitātes produkti. Ārvalstu pētnieku izteikumi par Latvijas uzņēmumu ražoto produkciju nav vērtējami citādi kā nomelnošana, kas ne tikai maldina patērētājus un tādējādi kropļo tirgu, bet arī rada aizdomas par ārvalstu konkurentu interešu lobiju mūsu valstī.
Mārtiņš Roze, bijušais zemkopības ministrs:
– Aiz vafeļu, Kāruma, šprotu un citiem pārtikas skandāliem, visticamāk, stāv biznesa intereses. Apelējot pie patērētāju veselības un drošības, sabiedrību ir ļoti viegli ietekmēt. Un tā tas bija arī gadījumā ar Laimas vafelēm. Protams, šādi paziņojumi atstāj ietekmi uz patēriņu, un, iespējams, ietekme būs jūtama arī eksporta tirgos, un tas kādam varētu būt izdevīgi. Neizslēdzu arī iespēju, ka šis bija mēģinājums samazināt uzņēmuma vērtību un šādā veidā iegūt varu pār to. Ikviens no šiem variantiem ir negodīgs.
Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs:
– Noskatoties televīzijā sižetu, kurā dāņu profesors S. Stenders paziņoja par vafeļu kaitīgumu, man radās divi secinājumi: vai nu tā bija apzināta Latvijas uzņēmuma nomelnošanas akcija, vai arī profesors nav sava grāda cienīgs, jo profesoram bija jāsaprot, ka vafelēs, kurās tauku daudzums ir 27 procenti, transtaukskābju saturs nevar būt 44 procenti. Vēl viena nianse – Laimai augu taukus, kuros konstatētas transtaukskābes, piegādā starptautisks uzņēmums, kuram ražotnes ir Dānijā un Zviedrijā.