Māklerfirmu paziņotās Rīgas standarta mājokļu cenas ir kā grimstoša kuģa masts, kas lēnām ieslīd ūdenī.
Lielākie nekustamo īpašumu tirgus starpnieki ir paziņojuši savus aprēķinus par mājokļu cenām jūnijā. Par cenu indeksu izmantotās Rīgas standartapbūves mājokļu cenas piedzīvojušas kārtējo kritumu. Arco Real Estate vērtējumā tās zaudējušas divus eiro par kvadrātmetru un nostājušās uz 590 eiro robežlīnijas. Tā nav tik labi pamanāma līnija kā 600 eiro, kuru krītošās cenas šķērsoja aprīlī, bet tomēr uzskatāms apliecinājums mājokļu tirgus virzībai. Latio atskaites sistēmā cenas zaudēja trīs eiro par kvadrātmetru, šķērsoja 580 eiro līniju un palika 578 eiro. Tas ir praktiski tikpat, cik aprēķinājis Ober Haus, kuram cenas jau ceturto mēnesi ir bez izmaiņām 577 eiro līmenī.
Jāatgādina vēlreiz, ka cenu dažādību veido galvenokārt nianses dažādu firmu izmantotajā vidējo cenu aprēķināšanas metodikā, nevis tas, ka viena firma nodrošina visaugstākās cenas pārdevējiem, bet otra – viszemākās cenas pircējiem. Ja tā tas būtu, pircēji un pārdevēji nesatiktos un darījumi nenotiktu. Reālajām cenām nav jāsakrīt ar cenu indeksiem. Galvenais, ka nekas neliek apšaubīt indeksu spēju norādīt cenu virzību arī tajos līmeņos, kas no indeksa var atšķirties kaut desmit reižu: uz augšu Vecrīgā un uz leju mežā, t. i., puspamestā bijušā kolhoza un iepriekš muižas centrā, kur cilvēkiem nav nekādu eiro un dzīvoklis tiek pārdots par kartupeļu maisu un vecu automobili, kas dzīvokļa pārdevējam nepieciešams, lai viņš varētu pārvest savas mantiņas vismaz līdz tuvākajam bijušā rajona centram.
Sliktākajā gadījumā cilvēki ir ar mieru savus mājokļus vienkārši pamest. Pamesto jeb gandrīz pamesto mājokļu (kur apdzīvoti 1–2 dzīvokļi 10–20 dzīvokļu ēkā u. tml.) aplūkošanai nav jādodas uz mežu. Par to esamību arī Rīgā signalizē mākleru žēlabas, ka šeit «joprojām trūkst labas kvalitātes dzīvokļu par atbilstošu cenu» (Arco Real Estate) vai ka «īres tirgus piedāvājumā trūkst kvalitatīvu īres dzīvokļu visās cenu kategorijās» (Rent in Riga). Ober Haus modificēja Rīgas mājokļu cenu, jūnijā saskatot 0,6% pieaugumu uz jaunās apbūves rēķina sakarā «ar pieprasījuma pārsvaru pār piedāvājumu kvalitatīvos jaunajos projektos».
Kā kaut kas tāds iespējams, ja pēc celtniecības buma nāk masveidīga cilvēku izbraukšana no Latvijas? Tagad taču dzīvokļiem vajadzētu pietikt un pāri palikt visās vietās un cenu grupās. Žēlošanās par mājokļu trūkumu nozīmē to, ka cilvēki gatavojas pamest mājas un ciematiņus, kur visu komunālo pakalpojumu izbeigšana ir nākamās apkures sezonas jautājums. Viņi nav gatavi tērēt nevienu latu savu tagadējo mājokļu uzturēšanai, jo krāj latus, lai pārceltos dzīvot citur Latvijā vai ārzemēs.