Augu tauki pārņem pārtiku

Cepumos, vafelēs, konfektēs, saldējumā, brokastu musli, kā arī krējuma, siera, biezpiena izstrādājumos un daudzos citos produktos, ko var nopirkt Latvijas veikalos, augu tauki sastopami bieži.

Grūtāk ir atrast, piemēram, saldējumu, kurā to nebūtu. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Statkus Neatkarīgajai stāstīja, ka Latvijas pārtikas rūpniecībā augu taukus kā aizstājizejvielu sāka izmantot pagājušā gadsimta beigās.

Sākumā pārtikas ražotāji vadījušies pēc zinātnieku ieteikumiem, kas rekomendēja pārtikā samazināt neveselīgos dzīvnieku izcelsmes taukus, tos aizstājot ar augu taukiem. Taču drīz vien pārtikas ražotāji aptvēra, ka, augstvērtīgo augu eļļu vietā izmantojot nevērtīgākas un lētākas augu eļļas un taukus, produkcijas pašizmaksu iespējams būtiski samazināt. «Olīveļļas un citas vērtīgās augu eļļas satur organismā viegli pārstrādājamās nepiesātinātās taukskābes, bet palmu, kokosriekstu un citas mazvērtīgās eļļas satur piesātinātās taukskābes, kas ir mazvērtīgākas. Tā kā palmu un kokosriekstu eļļas ir lētākas, tās pārtikas rūpniecībā izmanto ļoti plaši – cepumos, vafelēs, konfektēs, saldējumā, krējuma, siera un biezpiena izstrādājumos un tamlīdzīgos produktos. Tagad tās ir gandrīz visur,» ar nožēlu atzina U. Statkus.

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītājas vietniece Ilze Plīkša Neatkarīgajai atzina, ka dāņu profesora izteikumu saceltā ažiotāža par transtaukskābēm Latvijas pārtikā ir nesusi arī labumu, proti, patērētāji vairāk ir sākuši lasīt marķējumus un izvērtēt, kādus produktus liek iepirkuma groziņā. Pievērst uzmanību produktu sastāvam nemitīgi ir mudinājis arī PVD.

Konstatē pārkāpumus

Latvijas likumdošana neaizliedz pārtikas ražošanā izmantot augu eļļas vai augu taukus, tajā skaitā arī lētās eļļas un pat hidrogenētus augu taukus, kas, pēc U. Statkus stāstītā, ir ķīmiski apstrādāti augu tauki, kuriem ir pievienoti ūdeņraža atomi. Tā rezultātā veidojas transtaukskābes, kas var atstāt vēl sliktāku ietekmi uz cilvēka veselību nekā piesātinātie tauki. Ražotāja pienākums ir atspoguļot marķējumā produkta sastāvdaļas dilstošā secībā. Tātad, ja, piemēram, saldējuma sastāvā augu tauki ir minēti trešajā vietā aiz ūdens un cukura, jārēķinās, ka šis aukstais kārums lielākoties ir ražots no augu taukiem un, visticamāk, no palmu vai kokosriekstu eļļas. Taču, kā atzina PVD speciālisti, ir bijuši gadījumi, kad marķējumā augu eļļa nav minēta, taču produkta sastāvā tā atrasta.

«Mūsdienu pārtikas tehnoloģijas ir tik tālu attīstījušās, ka ierindas patērētājam pēc produkta izskata, garšas vai smaržas nav iespējams noteikt, no kā produkts ražots un vai uz marķējuma viss ir atspoguļots korekti. Tā ir mūsu kompetence un iespējas pārbaudīt, vai marķējums atbilst produkta sastāvam,» uzsvēra I. Plīkša.

Pēc viņas teiktā, pērn PVD speciālisti konstatējuši 144 pārkāpumus marķējumos gaļas nozarē. «Bija gadījumi, kad nebija norādītas visas sastāvdaļas vai – gluži otrādi – minētas produktā neesošas sastāvdaļas, kļūdaini norādīta sastāvdaļu secība un tamlīdzīgi,» atklāja I. Plīkša.

Krējums, piens – aizsargāti

U. Statkus stāstīja, ka nacionālā un Eiropas likumdošana aizsargā piena produktu nosaukumus. Piena produkti ir gatavoti no piena, un neviena piena sastāvdaļa nav aizvietota ar kādu citu sastāvdaļu. Tas nozīmē, ka ar augu taukiem gatavotu produktu nedrīkst saukt, piemēram, par krējumu. Šobrīd Latvijā tādus produktus sauc par krējuma izstrādājumiem. Taču drīzumā tos vajadzēs dēvēt citādi. «Sākot ar 2012. gada septembri, siera, krējuma, biezpiena un citiem izstrādājumiem būs jāatrod cits vārds. Galvenā prasība – nosaukumā nedrīkstēs būt vārds krējums, piens, siers un citi, ja šis produkts būs ražots ar citām aizstājējvielām. Vēl joprojām Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība nav vienojusies par iespējamo šādu produktu nosaukumu,» sacīja U. Statkus.

ES normatīvie akti neparedz regulējumu produktam ar nosaukumu saldējums, tātad par saldējumu var saukt ne tikai no piena vai krējuma tapušo kārumu, bet arī no sulām vai citām izejvielām gatavotu izstrādājumu, diemžēl arī augu tauku, aromātvielu un E vielu maisījumu. Tomēr Latvijas likumdevēji ir izstrādājuši noteikumus, kuros noteikts, ka nosaukumu piena un krējuma saldējums var lietot tikai tādam produktam, kurā neviena no piena sastāvdaļām nav aizstāta, piemēram, ar augu taukiem.

Desa bez gaļas

Rīgas miesnieka galvenā tehnoloģe Anda Sproģe Neatkarīgajai uzsvēra, ka Rīgas miesnieka ražotajā produkcijā, tajā skaitā desās, netiek izmantoti augu tauki vai eļļas kā aizstājēji. Atsevišķu grilēšanai paredzēto gaļu marinādēs tiek izmantota rapšu eļļa kā receptes sastāvdaļa, lai marināde būtu ar vijīgu struktūru un grilēšanas laikā neļautu gaļai izžūt, nodrošinot gatavā produkta sulīgumu. «Piekrītam, ka Latvijas likumdošanā vajadzīgs skaidrāks regulējums par dažādu aizstājēju un pārtikas piedevu izmantošanu produktos, jo šobrīd eksistējošie noteikumi nav pietiekami skaidri,» sacīja A. Sproģe.

Arī PVD speciālisti, pārlūkojot un pārbaudot gaļas produktu ražošanu, neatrada pierādījumus tam, ka desu vai citu gaļas izstrādājumu ražošanā Latvijā kā aizstājējvielas tiktu izmantoti augu tauki.

«Pārbaudījām ļoti daudz gaļas produktu marķējumu, bet neatradām nevienu, kurā kā izejviela būtu minēti augu tauki. Taču tas nenozīmē, ka gaļas pārstrādē netiktu izmantotas aizstājējvielas. Palasot desu sastāvu, varam uzzināt, ka tās tiek gatavotas ne tikai no gaļas, bet arī no sojas olbaltumvielām, ādiņu emulsijas un vēl citām izejvielām,» teica I. Plīkša. Taču, tā kā arī vārds desa nav aizsargāts, šādi drīkst saukt izstrādājumu, kurā nav pat kripatiņa gaļas, un tāda, piemēram, esot siera desa.

Citās valstīs tomēr pastāv zināmi kritēriji, kādus produktus drīkst saukt par gaļas produktiem. I. Plīkša minēja, ka Muitas ūnijas tehniskajā reglamentā teikts, ka ka par gaļas produktu drīkst saukt tikai tādu, kurā īsta gaļa (nevis ādiņu emulsija) ir vismaz 60 procentu. Islandē gaļas produktā gaļai ir jābūt vismaz 35 procentiem, zināja stāstīt I. Plīkša.

Dūmu aromāts un krējuma garša

PVD speciālistus uzmanīgus dara plašais un komplicētais ķīmisko aromātvielu klāsts, kas tiek izmantots pārtikas ražošanā. «Mēdz būt, ka daudzi īsti produkti tiek aizstāti ar ķīmiskām aromātvielām, piemēram, uz etiķetes lasāms Desa ar konjaku, bet īstenībā ražošanā izmantota konjaka aromātviela. Tāpat krējuma vietā tiek lietota krējuma aromātviela, bekona vietā – bekona aromātviela un talmīdzīgi. Bieži arī kūpināšanas process tiek aizstāts ar dūmu aromātvielu. Taču šajā procesā ir arī savs labums – varam izvairīties no benzopirēna,» skaidroja I. Plīkša.

Arī marķējumos norādītie E nav jāuztver kā absolūti ienaidnieki. Ar šo burtu tiek apzīmēti arī sāls, soda, citronskābe. «Latvijā tiešām ļoti daudz tiek izmantotas dažādas pārtikas piedevas, aromatizētājvielas, virkne E vielu,» atzina arī U. Statkus. «Lai gan produktu klāsts veikalos ir plašs, un katrs var izvēlēties to, kas atbilst viņa iespējām, tomēr nevajadzētu taupības dēļ riskēt ar veselību, un, izvēloties produktu, vajag iepazīties ar tā sastāvu marķējumā.