Izsaka pozitīvas prognozes par apstrādes rūpniecības pieaugumu Latvijā

Apstrādes rūpniecības pieaugums līdz gada beigām pārsniegs 6%, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš norāda, ka, pateicoties labvēlīgam bāzes efektam un citām sakritībām, rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma rādītājs jūlijā "pārlēca" pāri 10% atzīmei. Tad tas samazinājās, bet tagad tuvojas "desmitniekam", oktobrī sasniedzot 9,5%.

Skatoties izmaiņas mēneša izteiksmē, no šī gada 10 mēnešiem kritums ir bijis tikai divos, tātad pretim virsotnei ir kāpts pakāpeniski, bet neatlaidīgi, arī oktobrī, kad pieaugums pret septembri bija 0,8%, skaidro ekonomists. Gada aizvadīto mēnešu kopējais rādītājs sasniedzis 5,7% pieaugumu, līdz gada beigām tas varētu pārsniegt 6%, prognozē Strautiņš.

Aplūkojot apakšnozaru datus, ekonomists secina, ka salīdzinājumā ar pērno oktobri izlaide ir samazinājusies tikai trijās nelielās nozarēs - dzērienu, mēbeļu ražošanā un poligrāfijā. Strautiņu turpina pārsteigt pārtikas ražošana, vēl par 2% pakāpjoties no jau ļoti augsta līmeņa, sasniedzot 12,9% gada pieauguma dinamiku. Lielākā apakšnozare - kokapstrāde - aug spēcīgi (plus 7% gada izteiksmē), bet oktobrī kopējo soli viegli piebremzēja.

Strautiņš uzskata, ka šī gada svarīgākā pārvērtība ražošanas pasaulē ir metālapstrādes izkāpšana no dziļiem mīnusiem gada sākumā līdz 12,7% pieaugumam oktobrī - gan tāpēc, ka tā ir liela pati par sevi, gan tāpēc, ka tā ir "augšteces" nozare mašīnbūvei, tātad signalizē par inženierijas nozaru kopējo virzību. Ne velti straujākais kāpums starp nozarēm ar publicētiem datiem ir autobūvē (plus 32,4%).

Ekonomists norāda, ka konfidenciāli ir dati par nozari "citi transportlīdzekļi". Taču tajos būtu interesanti redzēt, kā ražošanā atspoguļojas tādas ziņas kā Beļģijas armijas veiktais pārtvērējdronu pasūtījums no Latvijas uzņēmuma "Origin Robotics" desmitiem miljonu eiro vērtībā.

Daudz neatpaliek elektronika (plus 29,2%), tātad piepildās nozares pārstāvju gadu mijā izteiktais spriedums, ka tās klienti "uz rudens pusi" varētu būt pabeiguši pārmērīgo krājumu korekciju un atgriezties normālā iepirkumu režīmā, pauž Strautiņš.

Viņš norāda, ka nav pieejami arī dati par farmāciju, bet aptuvenu priekšstatu par tur notiekošo veido noskaņojuma indekss, kas šobrīd ir visaugstākais (plus 11 punkti) starp apakšnozaru indeksiem. Pirms gada tas bija visnegatīvākais (mīnus 26,4 punkti), un tas varētu būt atspulgs sākotnējiem zaudējumiem, ko radīja aiziešana no austrumu tirgiem un sekojošs pārdošanas pieaugums citos virzienos.

"Realitātes izjūtas saglabāšanai ir svarīgi piebilst, ka aprēķinātais izlaides apjoms ir vēl pavisam nedaudz zem 2022. gada sākuma labākajiem mēnešu rādītājiem. Taču realitātes sataustīšana arī nav iespējama bez izpratnes par to, ka 2022. gadā preču ražotājiem bija apbrīnojami laba tirgus situācija ar astronomiskām pārdošanas cenām vairākiem svarīgiem produktiem, jo īpaši koksnes izstrādājumiem," pauž Strautiņš.

Viņaprāt, šobrīd tirgus situāciju varētu dēvēt par remdeni labvēlīgu ar vieglu uzlabošanās tendenci. Tātad starplaikā ir noticis nozīmīgs progress, ko var redzēt arī investīciju datos. Strautiņš informē, ka šogad investīciju līknes ir spērušas soli lejup, salīdzinot ar 2021.-2024. gada augsto līmeni. Taču gan ziņu plūsma par lielajiem projektiem, gan būvatļauju dati ekonomistam ļauj cerēt, ka investīciju aktivitāte atkal varētu kāpt turpmākajos gados.

Kā piemēru Strautiņš min, ka rūpnīcu un noliktavu būvei izsniegto būvatļauju apjoms kvadrātmetru izteiksmē šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir par 51% lielāks nekā pirms gada.