Kuriem pārtikas produktiem samazinās PVN?

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstījusi izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā, nosakot, ka atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt PVN samazināto likmi 12% apmērā

Izmaiņas PVN regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

"Šāds risinājums būs viens no faktoriem, kas var palīdzēt mazināt pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un atvieglot inflācijas seku pārvarēšanu," pauž komisijas vadītāja Anda Čakša (JV).

Samazināto 12% PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu, bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām, pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei, maizes stienīšiem.

Tāpat samazinātais PVN paredzēts svaigam, sterilizētam vai pasterizētam govs, aitas vai kazas pienam, bet neattieksies uz ultrasterilizētu pienu, kondensēto, tvaicēto pienu.

Samazināto PVN piemēros arī svaigai un atdzesētai vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu gaļai, tostarp sadalītai, atkaulotai, grieztai, maltai mājputnu gaļai un šādas gaļas subproduktiem. Nodokļa samazinājums nav paredzēts saldētai gaļai.

12% samazināto PVN piemēros arī svaigām - termiski neapstrādātām - mājputnu olām čaumalās.

Paredzēts, ka samazināto PVN likmi pārtikas produktiem piemēros no nākamā gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Par PVN likuma grozījumiem otrajā - galīgajā - lasījumā plānots lemt Saeimas sēdē 3. decembrī.

Jau ziņots, ka iepriekš valdība atbalstījusi papildu resursu piešķiršanu 22,3 miljonu eiro apmērā 2026. gada valsts budžetam.

Līdzekļi papildu resursiem tiek rasti, samazinot valsts parāda vadības izdevumus desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā tika rasti no AS "Latvijas valsts meži", pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12,3 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai - astoņi miljoni eiro, savukārt 1,4 miljoni eiro paredzēti "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai.

Lauku ģimenes ārstu atbalstam plānoti 4,8 miljoni eiro.

Vēl 1,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam vardarbībā cietušajiem, bet sakrālā mantojuma saglabāšanai novirzīts viens miljons eiro.

Tāpat četri miljoni eiro tiks novirzīti aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam.

Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus paredzēti 402 908 eiro.

Papildu līdzekļus valdība atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu atbalstam, kā arī Veselības ministrijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā - 349 536 eiro, un citiem valstij svarīgiem pasākumiem.

Vērtējot ministriju priekšlikumus budžetam, valdība noteica, ka mērķdotācijās pašvaldībām nākamgad būs 674,543 miljoni eiro iepriekš pirmajā lasījumā paredzēto 676,286 miljonu eiro vietā.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados - līdz 2,2%.