"airBaltic" ne glābj, ne neglābj

© f64

Valda Dombrovska valdība vakar domāja par airBaltic stundas sešas, līdz spēja izdomāt tikai to, ka par to pašu jāpadomā vēl pēc nedēļas.

Valdība ķērās pie airBaltic daudz agrāk, nekā tas bija paredzēts sākotnējā valdības darba kārtībā. Šāds manevrs paguva apaugt ar baumām, ka valdībai jāsteidzas izglābt uzņēmums, lai tā maksātnespēja neatklātos tuvāko stundu laikā. Dienas beigās turpretī šķita, ka arī airBaltic lietas V. Dombrovska valdība var atļauties risināt tieši tāpat, kā tā risina daudzas citas lietas, kas izraisa sabiedrības interesi. Tādā gadījumā to risināšana tik ceļo no vienas valdības sēdes uz nākamo, starplaikos pāradresējot tos pašu jautājumus arī Koalīcijas padomei un kādai no nesaskaitāmi daudzajām darba grupām. Pavisam nesen arī airBaltic tika pie šādas darba grupas, bet vakar par tās esamību valdība šķita jau aizmirsusi. Gan jau arī šis resurss vēl tiks likts lietā, mēģinot novilcināt lemšanu par airBaltic līdz tagadējās valdības pilnvaru beigām, ja vien tauta referendumā nenobalsos par to, ka Saeima un tās uzticību ieguvusī valdība drīkst palikt savā vietā.

airBaltic rada nepatikšanas valdībai ar to, ka atgādina Parex banku, kaut arī finansiāli mazākā apmērā. Diemžēl nav zināms, cik tieši liels ir šis mazākais apmērs. Vakar satiksmes ministrs Uldis Augulis izpauda, ka uzņēmums šā gada piecos mēnešos pamanījies zaudēt 13 miljonus latu. Tas būtu sīkums attiecībā pret Parex labā atdoto miljardu, bet slikti ir tas, ka neviens neuzdrīkstas izpaust, cik daudz naudas airBaltic zaudējis pagājušajā gadā, uz kuru, šķiet, attiecas lidmašīnu pirkšanas darījumi.

Lidmašīnu dēļ apgrozītā nauda varētu būt pa kārtu lielāka nekā jau nosauktie 13 miljoni. Līdz Parex bankas līmenim airBaltic varbūt arī netiks, bet ar Bankas Baltija rēgu pārsimts miljonu latu apmērā tas varētu pacīnīties. Tolaik pārsimts miljoni šķita neaptverami milzīga summa, tagad inflācijas un pieraduma dēļ uz to pašu varētu raudzīties mierīgāk. Tomēr valdībai vakar bija pamats rūpēties par to, lai sabiedrība par šo lietu uzzinātu pēc iespējas mazāk. Ministri migrēja starp slēgtām, slepenām un sevišķi slepenām valdības sēdes daļām.

Visas lielās spriešanas publiskais rezultāts bija U. Auguļa pateiktais, ka valdība iepazinusies ar informāciju par airBaltic auditu un turpinās darīt to pašu pēc nedēļas. Ministru prezidents V. Dombrovskis centās uzvesties tā, it kā viņam gar šo jautājumu nebūtu nekādas daļas un intereses. Daudz konsekventāk rīkojās airBaltic prezidents Bertolds Fliks, kurš nelikās ne zinis par kaut kādas valdības interesi par viņam praktiski piederošu uzņēmumu. Viņam pietiek ar to, ka Latvijas valdība ir spiesta regulāri apmaksāt uzņēmuma parādus apmēram tāpat, kā Eiropas Savienība apmaksā Grieķijas parādus.

U. Augulis vakar no rīta centās iepriecināt sabiedrību ar solījumu samazināt B. Flikam algu. Šo iepriecināšanu gan varētu nosaukt par uzjautrināšanu, jo tūlīt pat atklājās, ka U. Augulis nezina, cik tad B. Fliks pelna un par cik latiem vai procentiem alga būtu jāsamazina.

Pēc valdības sēdes U. Augulis nāca klajā ar izsmalcināti izsvērtu vērtējumu, ka «situācija nacionālajā aviokompānijā airBaltic patlaban nav īpaši laba». Viņš apstiprināja, ka uzņēmuma parādi tikšot apmaksāti jeb, pieklājīgi sakot, «likviditāte nodrošināta». Paliek cerība, ka maksātājs būtu kāds cits, nevis Latvijas valsts budžets. Arī tas atgādina par Grieķijas gadījumu, kur Eiropas Centrālā banka atrod visvisādus apkārtceļus, lai nogādātu līdz Grieķijai svaigi emitētos eiro. Šīs taciņas noderēs, pārfinansējot arī Latvijas valsts parādus.

airBaltic gadījumā tiek meklēti aviosabiedrību zīmoli uzdošanai par investoriem, kuri pirkšot airBaltic akcijas. Tālāk jāsameklē bankas, kuras kreditēs šos zīmolus. Viens šāds zīmols nesen tika sameklēts Ķīnā, bet tagad uzradusies arī Lielbritānijā reģistrētā čārterreisu aviokompānija Ocean Sky Aviation Ltd. Vismaz mājaslapa ar šādu īpašnieci ir atverama, neko daudz par šo uzņēmumu tur uzzināt nevar. Mājaslapas jaunumu sadaļā pēdējais jaunums ir (vakar vakarā bija) vairāk nekā mēnesi vecs un nekādi neattiecas uz airBaltic.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.