Darba devēji aicina atbalstīt grozījumus Darba likumā; ko tas nozīmē strādājošajiem?

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina atbalstīt grozījumus Darba likumā līdzsvarotam un mūsdienīgam darba tirgum, liecina LTRK publicētā informācija.

LTRK un LDDK ir vērsušās pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ar aicinājumu atbalstīt izmaiņas Darba likumā, kas paredz samazināt koplīguma darbības termiņu pēc tā beigām uz vienu gadu, noteikt virsstundu apmaksas likmi 50% apjomā, ļaujot pusēm vienoties par lielāku piemaksu, kā arī svītrot no likuma pantu, kas neļauj darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas.

Organizācijās norāda, ka Eiropas Savienības (ES) regulējums paredz, ka valstīm ar nepietiekamu koplīgumu pārklājumu, proti tādu, kas ir zem 80%, ir jāveido tāds regulējums, kas motivē darbiniekus un darba devējus slēgt jaunus koplīgumus.

LTRK un LDDK, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, atzīmē, ka Latvijā koplīgumu pārklājums ir 23%. Ilgs termiņš pēc līguma izbeigšanās, kas uztur novecojušas saistības, neveicina uzticēšanos un bremzē sociālo dialogu. Gada termiņš ir pietiekams un motivējošs, jo tas mudina abas puses savlaicīgi virzīties uz mērķi - jauna koplīguma noslēgšanu.

Organizācijās min, ka virsstundām nevajadzētu kļūt par darbinieka ikdienu vai galveno ienākumu avotu, tās nevar aizstāt pamatalgas palielināšanu. Pārāk augstas piemaksas var veicināt situāciju, kad darbinieki strādā ilgāk, bet atpūšas mazāk, kas var novest pie pārslodzes, izdegšanas un zemākas darba kvalitātes.

Samērīga piemaksa, vismaz 50% apmērā, veicina līdzsvarotu pieeju, nodrošina taisnīgu atalgojumu, motivē darba devējus celt pamatalgas un piesaistīt papildu darbaspēku, kā arī veido veselīgāku darba vidi. Piedāvātie grozījumi neliedz pusēm vienoties par augstāku samaksu, ja tas ir iespējams, norāda organizācijās.

LTRK un LDDK dati liecina, ka 2022. gada oktobrī nozares ar visaugstāko apmaksāto virsstundu īpatsvaru bija apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, azartspēļu un derību nozare, kā arī metālu ražošanas nozare.

Savukārt piemaksas, prēmijas un naudas balvas ministrijās un valsts iestādēs pērn sasniedza 233,074 miljonus eiro, bet šogad tie līdz augusta vidum varētu būt 245,862 miljoni eiro.

Tāpat LTRK un LDDK norāda, ka norma, kas liedz darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas, rada nevienlīdzību starp darbiniekiem - tā piešķir nepamatotas priekšrocības atsevišķai grupai un mazina uzticēšanos darba attiecībās. Šāda norma ir nesamērīga, jo tā ierobežo darba devēja pamattiesības veikt uzņēmējdarbību un kavē savstarpēju uzticēšanos darba attiecībās, savukārt tās atcelšana atjaunotu vienlīdzību un radītu stabilu pamatu sociālajam dialogam un koplīgumu slēgšanai, pauž organizācijās.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām. Organizācija apvieno 156 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.