Lai asfaltētos segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 kilometru ceļu un papildus ik gadu jārekonstruē ap 190 kilometriem ceļu segu, norāda Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.
Asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts sasniedzis 2, 859 miljardus latu, bet grants segām – 1, 663 miljardus latu, uzsver Pāže.
Satiksmes ministrijas pārvaldījumā šī gada janvārī ir 20 150 kilometri valsts autoceļu, no kuriem 8 320 jeb 41% ir ar melno segumu, bet 11 830 kilometri jeb 59% – ar grants segumu.
25% jeb 2 069 kilometri autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija.
No galvenajiem autoceļiem ļoti labā stāvoklī ir 17%, labā – 15%, apmierinošā – 21%, sliktā – 30% un ļoti sliktā – 17%. Savukārt no reģionālajiem autoceļiem ļoti labā stāvoklī ir 7%, labā – 15%, apmierinošā – 23%, sliktā – 23% un ļoti sliktā – 32%.
38% jeb 4 551 kilometrs autoceļu ar grants segumu ir kvalificējami kā sabrukuši, kam vajadzīga pilnīga segas rekonstrukcija.
No reģionālajiem ceļiem labā stāvoklī ir 12%, apmierinošā – 48%, bet sliktā – 40%. No vietējiem autoceļiem labā stāvoklī ir 10%, apmierinošā – 52%, bet sliktā – 38%.
Pareizi izbūvēts asfalta segums, atkarībā no satiksmes, pirmos astoņus līdz desmit gadus no izbūves brīža, kalpo nevainojami, taču šajā laikā segā uzkrājas paliekošas deformācijas, rodas seguma izdilums rišu vietās, kā arī sega noveco – parādās plaisas un izdrupumi, teic Latvijas Valsts ceļu pārstāvis.
Ekonomiski lietderīgi ir asfaltbetona segumu atjaunot laicīgi, kad minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un šo segumu vidējais kalpošanas vecums nepārsniedz 12 gadus. Tad asfaltbetona seguma atjaunošanas izmaksas ir vismazākās.
Autoceļu seguma bojāšanās cēloņi ir saistvielas dabīgā novecošanās, agrākajos gados izpildīto būvdarbu kvalitāte un satiksmes slodžu radītie bojājumi, tā Pāže.