Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka maijā salīdzinājumā ar aprīli kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju pieaugums bijis par 7,8 procentiem.
Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas vērtējuma, ražotāju cenas ir pārsniegušas savu savu iepriekšējo maksimumu, kas tika reģistrēts 2008. gadā. Cenas apstrādes rūpniecībā jau gandrīz sasniegušas trekno gadu līmeni. Pārtikas ražotāji savu produkciju vietējā tirgū pārdeva par 12,1 procentu dārgāk nekā pērn maijā.
Ražotāju cenu pieaugumu ievērojami ietekmējis arī siltumenerģijas tarifu kāpums. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē ražotāju cenas palielinājās par 2,9% mēneša laikā vai par 10,3% gada laikā. Eksperte pieļauj, ka energotarifu kāpums var atspoguļoties citu rūpniecības nozaru uzņēmumu cenās ar laika nobīdi. Taču jau tagad varot redzēt, ka ražotāju cenas vietējā tirgū turpina pakāpeniski augt, kamēr eksportētās produkcijas cenu kāpums mazliet bremzējas. Pēc CSP informācijas, mēneša laikā vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 1,2%, eksportētajai produkcijai – par 0,7 procentiem.
«Tendence, ka eksporta cenu pieaugums mazinās, bet vietējā tirgus cenu līmeņa kāpums saglabājas straujāks, turpmākajos mēnešos varētu saglabāties,» uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, cenu celšanās vietējā tirgū varētu būt saistīta ar vēlmi izlīdzināt cenas, jo pēc krīzes cenu kāpums vietējā tirgū atpalika no eksporta tirgiem. Savukārt izmaksu kāpums spiežot pacelt cenas arī vietējam noņēmējam.
«Gada otrajā pusē ražotāju cenu kāpumam ir jāpierimst un nedaudz jāmazinās arī to spiedienam uz patēriņa cenām. Tomēr informācijas plūsma par izejvielu sadārdzinājumu varētu veicināt vēlmi izmantot iedzīvotāju inflācijas gaidas un palielināt cenas, pat ja tam nav atbilstoša pamata. Tāpēc patērētājiem ir uzmanīgi jāvērtē ikviens cenas palielināšanas gadījums. Izmaksas ražotājiem pieaug, bet jautājums par cenu pieauguma apmēru nereti ir visai diskutabls. Ražotājiem ir jāvērtē kopējā situācija ekonomikā un patērētāja pirktspēja, lai nesamērīga cenu celšana lieki neveicinātu inflāciju un negrautu pašreizējo ekonomikas atgūšanos,» norādīja D. Gašpuitis.
***
UZZIŅAI
Ražotāju cenu pārmaiņas vietējā tirgū, % pret iepriekšējā gada maiju
Rūpniecība 9,5
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 13,3
Pārtikas produktu ražošana 12,1
Tekstilizstrādājumu ražošana 5,1
Apģērbu ražošana 0,5
Ādas un ādas izstrādājumu ražošana 1,3
Papīra un papīra izstrādājumu ražošana 10,6
Mēbeļu ražošana 5,8
Metālu ražošana 11,5
Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 11,3
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 11,2
Atkritumu savākšana, apstrāde un
izvietošana; materiālu pārstrāde 11,8
Avots: CSP