Bite: Valsts parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.
Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.
"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.
Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.
Bite uzsvēra, ka ministrijas zina, kā un kur vēl var samazināt izdevumus, tāpēc aicināja to darīt ambiciozāk, norādot, ka tam vēl ir laiks.
Tāpat Bite informēja, ka LDDK vērsīsies pie Saeimas partijām, deputātiem individuāli un Valsts prezidenta ar aicinājumu samazināt izdevumus vismaz 850 miljonu eiro apmērā, lai tiktu pieņemts ambiciozāks un atbildīgāks lēmums par budžetu.
Savukārt Gorkšs NTSP sēdē sacīja, ka izdevumu samazināšanai LDDK ieskatā publiskajā sektorā jau no 2026. gada jāatceļ piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Tāpat LDDK ieskatā samazinot publiskajiem iepirkumiem paredzētos izdevumus vismaz 5% apmērā, izdotos ietaupīt 107 miljonus eiro.
Gorkšs NTSP sēdē uzskaitīja arī citus LDDK priekšlikumus izdevumu samazināšanai publiskajā sektorā - pārskatīt un efektivizēt darbinieka darbavietas izmaksas publiskajā sektorā, pārskatīt publiskā sektora izmantoto telpu noslodzi un nepieciešamību, kā arī to izmaksas, pārskatīt informācijas tehnoloģiju izmaksas katrā resorā un to padotībā esošajās institūcijās, kā arī atteikties no ārējiem pakalpojumiem, piemēram, kas saistīti ar komandējumu organizēšanu.
LDDK rosina par ilgstošām vakancēm noteikt trīs mēnešu vakances no 2026. gada un neatbalsta 30% no likvidēto vakanču finansējuma saglabāšanu ministriju budžetā.
Gorkšs arī norādīja, ka LDDK aicina pārskatīt dažādus no valsts budžeta finansētos projektus, piemēram, vides un dabas aizsardzības jomās, pārskatīt valsts budžeta finansējuma apmēru Sabiedrības integrācijas fondam (SIF), kā arī samazināt virsstundu apmaksu publiskajā sektorā.
LDDK ģenerāldirektors uzsvēra, ka arī vairāki Valsts kontroles sniegtie un vēl neieviestie ieteikumi vai citi revīziju konstatējumi varētu radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu.
LDDK ieskatā būtu nepieciešama arī valsts kapitālsabiedrību skaita samazināšana - koncentrēšanās uz komerciālām vai stratēģiski svarīgām funkcijām, valsts kapitālsabiedrību monopolstāvokļa novēršana, lai veicinātu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, kā arī inovācijas. Tāpat Gorkšs norādīja, ka nepieciešama valsts pārvaldes deleģēto funkciju valsts kapitālsabiedrībām pārskatīšana.
Starp pārējiem LDDK rosinātajiem pasākumiem Gorkšs minēja gan banku solidaritātes nodevas atcelšanu attiecībā uz jaunajiem kredītiem, jo bankas vairs negūs "virspeļņu", izdienas pensiju reformas īstenošanu, kā arī mežu politikas pārskatīšanu, jo LDDK ieskatā īsāka audžu rotācija ļautu paaugstināt meža vitalitāti un veselības stāvokli, bet koksnes resursu pieejamība ļautu meža nozarei sniegt papildu budžeta ienākumu pieaugumu 30-60 miljonu eiro apmērā.
Gorkšs uzsvēra, ka LDDK neatbalsta FM piedāvātās izmaiņas nodokļos, norādot, ka 2024. gada septembrī valdība un sociālie partneri vienojās par nodokļu pamatnostādnēm vidējā termiņā, kuras paredzēja virkni izmaiņu Latvijas nodokļu sistēmā, un ir stājušās spēkā 2025. gadā.
Viņš arī norādīja, ka iepriekš minētā vienošanās ietver apņemšanos, ka nodokļu sistēma netiek būtiski pārskatīta līdz 2028. gadam, jo ir svarīgi saglabāt sistēmas paredzamību nodokļu maksātājiem, potenciālajiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm.
"Ja 2026. gadam tiek virzītas jebkādas ārpuskārtas nodokļu izmaiņu iniciatīvas, tad būtu detalizēti jāizvērtē to iespējamā ietekme, tai skaitā izdiskutējot ar visiem partneriem. LDDK neatbalsta ar sociālajiem partneriem nesaskaņotas izmaiņas nodokļu politikā," pauda Gorkšs.
Kā piemēru Gorkšs minēja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz no 2027. gada 1. janvāra diversificēt nodokli par dabas resursu ieguvi kūdrai. LDDK ieskatā ar šiem grozījumiem tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kā arī grozījumi ir izstrādāti steigā, nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā reālo situāciju.
LDDK uzsver, ka 2025. gads ir bijis krīzes gads kūdras ieguvē un aicina neveikt straujas izmaiņas nodokļa likmē, saglabājot vienotu nodokļa likmi - 7,5 eiro par tonnu un ieviest to no 2027. gada. Tāpat LDDK aicina izvērtēt grozījumu ekonomisko ietekmi un ietekmi uz konkurētspēju.
Jau ziņots, ka Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Piektdien NTSP sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,945 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā.
Tajā pašā laikā Latvijas IKP 2026. gadā plānots 43,953 miljardu eiro apmērā.
Paredzēts, ka valsts parāds nākamgad nepārsniegs 55% no IKP.
Ašeradens uzsvēra, ka vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% no IKP šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Tāpat Ašeradens norādīja, ka nākamgad izdevumi pieaugs četrām ministrijām, bet visām pārējām izdevumi samazināsies.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp 448,3 miljoni eiro - aizsardzībai un drošībai.
