Statistiķi un mediķi apliecina Jāņu svinēšanas rezultātu – dzimstības maksimumu nākamā gada martā.
Dzimstības maksimums martā ir vienīgais cerību stariņš statistiķu pārskatos par Latvijas iedzīvotāju dzimstību, mirstību un izceļošanu. Piemēram, šā gada martā, t. i., deviņus mēnešus pēc pagājušā gada Jāņiem, jaunpiedzimušo skaits 1680 ir tieši par 300 bērniem vairāk nekā februārī. Trīs simti atrastu papardes ziedu izrādās apbrīnojami stabils skaitlis: +302 pagājušā gada martā pret februāri un +301 aizpērnā gada martā. Attiecībā pret nākamo mēnesi aprīli marta pārsvars vairs nav tik pārliecinošs un viendabīgs, tomēr par 200 līdz 250 jaundzimušajiem martā vairāk nekā aprīlī ir pilnīgi pietiekami, lai atšķirību nevarētu izskaidrot ar to, ka marts ir par vienu dienu garāks mēnesis.
«Es arī teikšu jā,» nostāstu par papardes ziedu Neatkarīgajai apstiprināja Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte Vija Bathena. Šajā Dzemdību namā tiek saņemta viena trešā daļa no visā valstī piedzimušajiem. Dzemdību skaita pieaugums martā izpaužas tā, ka dzemdību skaits vairāk vai mazāk pārsniedz piecu simtu robežlīniju.
Negaidīti varētu būt tas, ka papardes zieds vismaz pēc viena mērījuma izrādījās jaunlaiku produkts. Tagadējā dzimstības dinamika tika salīdzināta ar 1811. gadu, kad avīze Rigaische StadtBlätter publicēja visu Rīgas luterāņu baznīcās kristīto bērnu vārdus. Tajā laikā notika 80–100 šādu kristību mēnesī, un 1810. gada augusts jūtami pārspēja 1810. gada jūniju pēc ieņemto bērnu skaita. Ļoti sarežģīti ir atbildēt uz jautājumu, cik lielā mērā 1810.–1811. gada Rīgas luterāņi pārstāvēja latviešus un cik lielā mērā – vāciešus. Viens no izskaidrojumiem pilsētnieku demogrāfisko rādītāju ritmam varētu būt reproduktīvo darbību iespējas vasarā, kad tās varēja realizēt brīvā dabā, nevis blīvi apdzīvotajās ēkās iekšpus pilsētas mūriem.
Šķiet, ka atšķirības Latvijas pilsētnieku un laucinieku dzimstības grafikos neviens vēl nav meklējis, bet sen zināms ir cilvēku dabiskās kustības rezultāts. Rīga jau pirms pārsimts gadiem bija izmirstoša pilsēta, kas noturēja iedzīvotāju skaitu uz ieceļotāju rēķina. Rigaische StadtBlätter lasītāji par to izteica neizpratni, bet avīze apliecināja, ka tā nu tas esot.
Šeit sniegtie skaitļi lieku reizi parāda, ka dzimstību nevar nodrošināt ar saukļiem. 1811. gadā rīdzinieki izmira, par spīti tam, ka droši vien patiesi ticēja kristiešu Dievam un viņa vārdiem: «Augļojieties un vairojieties!» 2011. gadā izmirst visa Latvija. Nupat ir saskaitīts šā gada maija iedzīvotāju dabiskās kustības rezultāts –970, kas neuzrāda lielu novirzi no izmiršanas caurmēra rādītāja visos šā gada mēnešos.