“Mums ir jādomā: uzliekam kādus gadus divus trīs uz pauzes un varbūt pamēģinām saprast, cik tad tās naudas vajag, lai varētu dzīvot bez aizņemšanās, visu laiku veidojot valsts nākamā gada budžetu, jau cerot, ka mūsu valsts ekonomika attīstīsies pie dramatiski krītoša iedzīvotāju skaita,” par valdības taupības pasākumiem un centieniem ierobežot birokrātiju TV24 diskusijā “Kur tas suns aprakts?” sacīja uzņēmējs Aigars Šmits.
Uzņēmējs pauda viedokli, ka visas šīs [valdības] sarunas ir kaķim zem astes, jo visas uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederācija - aicina dzīvot tāpat, kā dzīvo uzņēmējs - saskaņā ar to, ko var atļauties. Un, ja tiešām, ņemot vērā, ka bāze, no kuras rēķina nākamā gada ekonomiju, ir par 150 miljoniem lielāka, tad, ekonomējot 160 miljonus, ekonomija ir 20 miljoni uz padsmit miljardiem valsts budžeta, un tā kārtējo reizi atkal ir darbības imitēšana, uzsvēra A. Šmits.
Un tad noteikti būs politiķi, kuri teiks, ka uz valsti nevar skatīties kā uz uzņēmumu, bet uzņēmēji skatās citādi jo, ja tu esi bankā aizņēmies naudu, tad mūžīgi nevari apkalpot kredītu, kas banku izpratnē ir ļoti izdevīgi. Un visas šīs tukšās runas jau divu gadu garumā ir bezjēdzīgas, jo jau divus gadus uzņēmēji saka, ka ir drastiski “jāgriež” valsts aparāts, nevajag taisīt liekus iepirkumus.
“Mums ir jādomā: uzliekam kādus gadus divus trīs uz pauzes un varbūt pamēģinām saprast, cik tad tās naudas vajag, lai varētu dzīvot bez aizņemšanās, visu laiku veidojot valsts nākamā gada budžetu, jau cerot, ka mūsu valsts ekonomika attīstīsies pie dramatiski krītoša iedzīvotāju skaita,” sacīja A. Šmits.
Ar vārdu “drastiski” uzņēmējs domāja, vai tiešām valsts ar 400 000 strādājošajiem var atļauties nodrošināt 280-290 tūkstošus valsts pārvaldē strādājošo. Vai tiešām mēs to varam? Vai tiešām politiķi to neredz? Pašlaik mūsu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir apmēram 40 gadu, pēc desmit gadiem tie būs 43 gadi, bet 2050. gadā tas būs 50 gadu. Līdz kādam vecumam cilvēks ir gatavs mācīties, apgūt jaunas prasmes? Mēs runājam par mūžizglītību, bet drīz mums sociālais budžets būs “nokauts”.
Taču politiķi ir ierakuši galvu smiltīs un to neredz. Tajā pašā laikā viens no valsts kapitālsabiedrības vadītājiem var algā saņemt 11 000 tūkstošus un teikt, ka tā taču nav liela alga. Cilvēki pamana daudz absolūtu bezjēdzību, kad gribas ironiski pasmieties, kā tiek izpļekarēta valsts nauda, secināja A. Šmits.