Saules parki ražos aizvien viedāk
Elektrum Energoefektivitātes centrā aizvadīta tiešsaistes diskusija " Saules enerģija – aizejošs trends vai ilgtspējīga perspektīva," kurā nozares eksperti diskutēja par to, kādi šobrīd ir būtiskākie izaicinājumi elektroenerģijas ražošanā ar saules enerģiju.
Ir tiesa, ka šī vasara Latviju ar sauli nelutina, taču agrāk vai vēlāk laiks uzlabosies, un ikviens, kurš mājās vai birojā uzstādījis saules paneļus, patīkami izjutīs katru saulaino dienu. Vēl pirms dažiem gadiem par saules enerģiju runāja kā par jaunu tendenci, kas ienāk mūsu ikdienā, taču pēdējo piecu gadu laikā šī enerģijas jaudas ir pat desmitkāršojušās. Kādas ir nākotnes prognozes šai nozarē? Vai šīs jaudas turpinās palielināties? Kādi ir tie izaicinājumi, kas parādījušies energosistēmā pēc saules enerģijas ienākšanas mūsu ikdienā? Kas mūs gaida nākotnē - jaudas turpinās palielināties vai mūs gaida kādi kritumi, kas ir lielākie izaicinājumi - par to šajā diskusijā.
Pasākumā piedalījās AS "Latvenergo" valdes locekle un Attīstības direktore Ilvija Boreiko, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis, kā arī asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis Alnis Bāliņš. Diskusijas moderators - Toms Lācis.
Mājsaimniecības - pirmās
G. Valdmanis uzsvēra, ka šobrīd Latvijā vērojams stabils un noturīgs saules enerģijas ražotņu skaits, un var prognozēt, ka nākotnē tas turpinās palielināties. Ir gan būtiska piebilde - nepieciešama tirgus dalībnieku aktīva iesaiste klientu attiecību dibināšanā un pārorientēšanās uz citu tirgus modeli, ne tik daudz paļaujoties uz vairumtirdzniecības jeb Nord Pool biržas cenām, bet raudzīties uz ilgtermiņa iepirkuma līgumiem (PPA - power purchase agreements), kuri risinātu vienu no galvenajiem izaicinājumiem cenu svārstību ziņā. Saules enerģija ir ļoti konkurētspējīga, taču tai jāatrod piemērots pircējs, patērētājs, kurš ražotājam nodrošinātu enerģijas iepirkumu stabilitāti.
Skaidrojot, kas ir faktori, kas virza saules enerģijas nozares attīstību, A.Bāliņš sacīja, ka vēsturiski saules paneļus vispirms sākušas izmantot mājsaimniecības, taču jāsaprot, ka uzņēmējam jebkurš projekts, ko viņš attīsta, nozīmē laika un resursu ieguldījumu. Statistika rāda, ka pašlaik sadales tīklam saules paneļus pieslēguši 24 000 mājsaimniecību un tikai 500 uzņēmēju, pie augstsprieguma tīkla attīstība ir lēnāka, bet sagaidām, ka šogad tiks pielēgti šim tīklam līdz pat 10 saules elektrostacijas ar kopējo sagaidāmo jaudu pārsniedzot 1000 MW..
Saules paneļu uzstādīšanu Latvijā faktiski uzsāka mājsaimniecības 2018, skaidroja I.Boreiko, un tie bija arī pirmie Latvenergo projekti klientiem. Tad sekoja 2022.-2023. gads ar augstu elektrības cenu lēcienu, un daudzas mājsaimniecības lēmumus pieņēma tieši šo augsto cenu dēļ. Vienlaikus būtiski samazinājās saules paneļu un invertoru cenas, līdz ar to - kopējās investīcijas. Tādēļ šajā laikā arī lielie attīstītāji sāka vērtēt saules parkus kā biznesa projektu, kurš pietiekami īsā termiņā spēj ieguldījumus atpelnīt. Šobrīd Latvenergo plāno pabeigt iesāktos saules paneļu projektus, savukārt jauni pagaidām netiek plānoti. Latvenergo kapacitāte ir saistīta ar klientu portfeli, kuram tiek pieskaņots uzstādīto saules parku apjoms. Juridiskajām personām šis tirgus joprojām ir aktīvs, un joprojām tiek veidoti piedāvājumi juridiskajām personām saules parku izbūvei. Šobrīd interese ir tiem uzņēmumiem, kuru darbība ir energointensīva un viņu profils labi atbilst saules ģenerācijai. "Tas arī būtu mans ieteikums - ikvienam uzņēmējam izvērtēt sava uzņēmuma patēriņu, tā līkni, un izvērtēt, vai un kā tā saskan ar saules ģenerācijas līkni," saka I.Boreiko.
Savukārt, runājot par to, cik liela Latvijā ir saules ģenerācija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, A.Bāliņš atzina, ka, salīdzinot uzstādītās jaudas ar cilvēku skaitu, starp Eiropas valstīm Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā. Aizvadītā gada dati liecina, ka saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā ir 30 W uz vienu iedzīvotāju, tikmēr Igaunijā tie ir 250 W, Lietuvā 189 W. Igaunijā uzstādīti industriālie saules parki 1300 MW, Lietuvā 2400 MW apjomā, bet Latvijā 90 MW, kas pieslēgti pie augstprieguma tīkla. Latvija stabili atpaliek, taču jāsaka - pašlaik mūsu attīstības ātrums šai jomā ir uzlabojies un sākam iedzīt kaimiņus.
Latvijas Enerģētikas stratēģijā 2020-2050 pateikts, ka Latvijā 2030. gadā būs 1200 MW saules enerģijas jaudas, faktiski jau nākamgad būs 2500 MW. Tātad uzņēmēji apsteiguši politikas veidotājus. Šodien nozarē veidojas arī dažādi papildapstākļi, kā balansēšanas izmaksas, kas būtiski ietekmē jauno projektu attīstību. Tas jārisina kopā ar Ekonomikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. I.Boreiko piebilda, ka pašlaik kopējā saules paneļu jauda Latvijā ir ap 800 MW.
Enerģētiķu parki ražo pārdomātāk
G. Valdmanis uzsvēra, ka saules paneļu pieteikumu skaits kopumā ir būtiski samazinājies, taču joprojām saglabājas stabils. Šobrīd tirgus dalībniekiem ir zināmi spēles noteikumi, kādas ir tirgus svārstības, un mājsaimniecību un mazā biznesa īpašnieki orientējas uz tūlītēju patēriņu. Piemēram, gaisa dzesēšana vasarā ir ļoti piemērota kombinācijā ar saules paneļu darbību, tādējādi patēriņa pielāgošana ir svarīgs nosacījums, kas ļauj palielināt saules enerģijas iekārtu uzstādīto jaudu un palīdz pārvarēt tos izaicinājumus, kas saistīti ar tirgus svārstībām.
"Enerģētikā ir tāds termins kā pīles līkne, un šobrīd saulainās vasaras dienās tiešām ir ļoti izteikts elektrības cenas kritums dienas vidū, kad elektrības cena ir tuvu nullei," skaidro A.Bāliņš. Uzņēmēji var jautāt, kādēļ investēt jomā, kur saražotās elektrības cena ir tuvu nullei. Taču ir un būs risinājumi, kā novērst šo cenu līkni, tur strādā dažādi faktori, skaidrs, ka būs ekonomiskie stimuli uzņēmējiem investēt saules elektrostacijās.
I.Boreiko stāsta, ka viens no apsīkuma iemesliem gada sākumā bija fakts, ka nebija pieejams Altum atbalsts, daudzi uzņēmēji izvērtēja, vai var šos parkus atļauties. Pašlaik uzņēmējiem ir lietderīgi izvērtēt situāciju, kad Latvijā saules ģenerācijas dēļ veidojas šī pīles līkne elektrības cenās, un pasaules prakse pierāda, ka uzņēmēji cenšas izmantot šo lēto enerģiju.
G.Valdmanis: "Domāju, ka atbalsts joprojām ir būtisks faktors, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu. Var gan vērot arī tādu tendenci, ka šis atbalsts paskubina pieņemt arī nepārdomātus un mazāk optimālus lēmumus." To, starp citu, raksturo būtiski saražotās elektrības pārpalikumi, kas mājsaimniecībām izveidojas 12 mēnešu periodā, t.i., mājsaimniecība saražojusi būtiski vairāk nekā nepieciešams, un tas norāda uz skaidru tendenci, ka investīciju lēmums nav bijis saistīts ar faktisko mājsaimniecības patēriņu. Protams, nav aizliegts censties gūt ieņēmumus no saražotās enerģijas, taču tas jau ir paaugstināts risks, kas jāizvērtē. Tādēļ es teiktu, ka atbalsts ir ļoti nozīmīgs, taču jārēķinās ar negatīvām blaknēm - tas liek pieņemt lēmumu drosmīgāk, bet ne vienmēr apdomīgāk. Tādēļ svarīgi, ka iekārtas tiek uzstādītas arī bez jebkāda atbalsta, un tie, kas uzstāda paneļus pēc elektrības cenu pīķa 2023. gadā, kā arī tie, kas uzstādīja pirms tā, resp., mājsaimniecības, kas nelika paneļus buma laikā, tie projekti ir ilgtspējīgāki un pārdomātāki.
A.Bāliņš turpina: "Uzskatu, ka lielajos, industriālajos saules parkos atbalsts pat ir nevēlams. Pašlaik saules enerģijas iekārtas cenu ziņā ir ļoti konkurētspējīgas. No patērētāja viedokļa savukārt tie klienti, kam pašiem saules paneļu nav, ir ļoti priecīgi par zemo cenu periodiem un negatīvajām elektrības cenām. Patiesībā šīs īpaši zemās cenas ir subsidētās saules enerģijas cena, kas radusies Nīderlandē, Beļģijā, Ziemeļvācijā, kur strādā elektrostacijas ar valsts atbalstu.
Līdz šim daudzu saules parku attīstītāju darbības modelis bija vienkāršs: saule spīd - ražojam. Tas ir, faktiski netika izskatīta iespēja regulēt ražošanas apjomus, izmantot uzkrājošās tehnoloģijas, apsvērt dalību citos tirgus segmentos, kā, piemēram, balansēšanas pakalpojums, saka G.Valdmanis. Šajā segmentā ienākot enerģētikas nozares spēlētājiem, redzam, ka saules parki jau ražo krietni pārdomātāk, ir gatavi iesaistīties arī jaunos tirgus segmentos, gūstot papildu ieņēmumus un sniedzot atbalstu sistēmas darbības stabilitātei. Šī tuvākajos gados būs nozīmīga tendence.
Nākotnei nepieciešams ilgtermiņa līgumi
"Latvenergo šobrīd vērtē lielās uzkrāšanas jaudas," saka I.Boreiko. " Šobrīd attīstām vairākus projektus, gan pie Rīgas HES, gan pie TEC-2, gan pie mūsu atjaunīgajām stacijām. Tas dod iespējas izbūvētos pieslēgumus izmantot daudz efektīvāk, ja pie viena un tā paša augstprieguma līnijas pieslēguma ir dažādas ģenerējošās un uzkrājošās jaudas. Tāpat Latvenergo šobrīd savus lielos saules parkus sertificē, lai varētu piedalīties balansēšanas un potenciāli arī citu pakalpojumu tirgos, tas dod iespēju šos parkus izmantot maksimāli efektīvi. Domāju, tā ir arī enerģētikas nākotne, kur sistēmā tiek iesaistīts mākslīgais intelekts, SCADA risinājumi, automatizācija. Mēs spējam pēc iespējas labāk plānot atjaunīgās ģenerācijas ražošanu, spējam to ātri un efektīvi vadīt."
Savukārt, runājot par uzkrājošajām sistēmām mājsaimniecībās, ir būtiski atcerēties par drošības riskiem, jo nereti esošās instalācijas stāvoklis nemaz nav piemērots jaudas palielinājumam. Turklāt, kā uzsver G.Valdmanis, lai gan var priecāties par tehniski zinošiem cilvēkiem, kas savām rokām spēj radīt dažādas tehnoloģijas, paštaisītos bateriju blokos pastāv pietiekami augsti ugunsdrošības riski. Šobrīd ir jau pirmie signāli - remonta dēļ tīkls atslēgts no sprieguma, taču, kad Sadales tīkla speciālists sāk darbu, pēkšņi izrādās, ka tīklā no kādas ēkas nez kādēļ nonāk enerģija, un lieki uzsvērt, cik tas var būt bīstami.
Šādus risinājumus dēvē par frankenšteiniem, piekrīt A.Bāliņš. Asociācija plāno vērsties pie ministrijām, lai aicinātu šo situāciju sakārtot, jo visbiežāk šādas lietas rodas vidē, kur nav regulācijas.
Mājsaimniecībās pirms lēmuma pieņemšanas vajadzētu painteresēties, vai mājas apstākļos, piemēram, vispār iespējams nodzēst degošas litija baterijas. Katrā ziņā tas ir iemesls aizdomāties. Un tās ierīces, kas mājsaimniecībā pieslēgtas aiz skaitītāja, neviens nepārbauda. Jebkurā gadījumā par drošību aizmirst nedrīkst.
Tāpat nepieciešams risināt jautājumu par dabas resursu nodokli enerģijas uzkrāšanas sistēmām, kur nepieciešams normatīvais regulējums. Baltijā ir labi starpsavienojumi, un, ja kādā no valstīm būs labvēlīgāki nosacījumi kādai tehnoloģijai attīstīties, tad tajā valstī šī attīstība notiks. Ko tas nozīmē? Dažkārt Latvijas iedzīvotāji priecājas, ka, piemēram, vēja elektrostacijas vairāk tiek celtas Lietuvā, nevis Latvijā. Taču jāatceras, ka tad, ja mēs neattīstīsim enerģijas ražošanu Latvijā, tad energoietilpīgā ražošana, kā datu centri un daudzi citi virzieni, attīstīsies šajās valstīs, nevis pie mums. Tad jājautā - kas tad būs tās industrijas, kas attīstīs mūsu valsti, ar ko mēs audzēsim savu iekšzemes kopproduktu, galu galā - ar ko tad mēs celsim Latvijas labklājību, jautā I. Boreiko.
Mums Latvijā vajadzētu stimulēt ilgteriņa elektroenerģijas līgumu attīstību. Šādi līgumi ļauj atjaunīgās enerģijas projektiem attīstīties un elektroenerģijas patērētājiem ierobežot savus riskus, kas saistās ar elektroenerģijas cenu svārtsībām. Tirgus dalībnieki joprojām ir pārsvarā fokusēti uz īstermiņa vai vidēja termiņa līgumiem, un tikai lēnām sāk izvērtēt lietderību ilgtermiņa līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 5-10 gadus. Ir nepieciešams šo tirgu stimulēt ar atsevišķiem risinājumiem, jo apzināmies, ka ilgtermiņa tirgus ir ļoti svarīgs gan patērētājam, gan ražotājam. Ilgtermiņa līgumu tirgus var novērst to situāciju, ka attīstītājs nespēj atgūt ieguldītos līdzekļus, savukārt elektroenerģijas patērētāji uztver šīs zemās cenas kā normālu statusu.
Runājot par to, kāda loma turpmākajos gados varētu būt saules ģenerācijai, A.Bāliņš ir pārliecināts: "Saule nekur nepazudīs. Savas darbības sākumā teicām, ka beidzot saulīte jāieceļ saulītē, un šobrīd esam to izdarījuši. Neļausim tai norietēt. Protams, iestāsies piesātinājuma brīdis, taču industrija nozarei atradīs pielietojumu. Saulei ir nākotne, tāpat kā jebkuram no atjaunīgajiem resursiem."
"2024. gads bija pirmais, kad saules saražotā enerģija Latvijā bija trešā starp visiem enerģijas veidiem," atklāj I.Boreiko, un kopējā bilancē tai būtu jāvirzās uz otro vietu. Protams, ir citi enerģijas veidi, un nākotnē tie visi konkurēs savā starpā. Turklāt tas ir mīts, ka saules paneļi ražo tikai vasarā - šogad pārsteidzoši labs šajā ziņā bija, piemēram, februāris.
"No elektrības ražošanas pašizmaksas viedokļa saules enerģija tiešām atradīs savu vietu. Nākotnē ir jāatrod veids, kā šo konkurētspējīgo enerģiju atbilstoši patērēt, tā ir patēriņa pielāgošana," piebilst G.Valdmanis.
Turklāt no tehnoloģiskā viedokļa saules enerģiju var izmantot kā risinājumu, kas sekmē citu tehnoloģiju attīstību, saule var kļūt par resursu avotu citām industrijām un nozarēm. Tad saules enerģijai būs ļoti nozīmīga loma.
Pilnu diskusijas ierakstu iespējams noskatīties šeit: https://www.elektrum.lv/lv/majai/energoefektivitate/seminaru-arhivs/saules-energija-aizejoss-trends-vai-ilgtspejiga-perspektiva/
