Latvijā apģērbu un apavu cenas ir augstākas nekā vidēji ES. Jaunu kleitu vai mājas čības lētāk nopirkt Lietuvā, Igaunijā, Polijā vai Ungārijā.
Par augstajām apģērbu, apavu un pārtikas cenām ir sūkstījies ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, kas bijis ārzemēs un ielūkojies citu valstu veikalos. Swedbank veiktais pētījums to apstiprina.
Kā iespējamos iemeslus šādām cenu atšķirībām Swedbank ekonomiste Lija Strašuna minēja ierobežoto tirgu, kas neļauj palielināt pārdošanas apjomus un tādējādi samazināt cenas uz apjomu rēķina, un nelielo konkurenci šajā nozarē. Viņa arī pieļāva, ka daļa apģērbu un apavu tiek pārdota lētāk, nemaksājot nodokļus, un līdz ar to oficiālajā statistikā šīs cenas neparādās.
«Situācijā, kad pircēju nav tik daudz, cik gribētos, veikalnieki uzliek lielāku uzcenojumu, lai, piemēram, labāk pārdod vienu kažoku, nevis daudz lētu jaku,» skaidroja Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Viņš arī atzina, ka cenu kāpums ne vienmēr bijis objektīvs un tas attiecas arī uz citām nozarēm. Preču cenu kāpumu, protams, izraisa gan nodokļu palielināšana, gan izejvielu cenu kāpums, taču, kā secina ekonomisti, pēc krīzes daļa uzņēmēju palielinājuši uzcenojumu vairāk, nekā to prasītu nodokļu politikas izmaiņas. «Pagājušā gada beigās devos uz veikalu pirkt krēslu. Kad prasīju pārdevējam, cik tas maksās pēc 1. janvāra, kad spēkā būs stājusies jaunā PVN likme, pārdevējs atbildēja, ka jārēķinās ar 5 līdz 10 latu pieaugumu. Taču īstenībā PVN kāpuma dēļ cena varēja pieaugt tikai par vienu latu!» sašutis teica M. Kazāks. Pēc ekonomistu aprēķiniem, šī gada sākumā ieviestās nodokļu izmaiņas inflāciju paaugstināja aptuveni par 1,5 līdz 2 procentpunktiem, tas nozīmē, ka martā inflācija būtu bijusi nevis 4,8%, bet gan 2,8%, atklāja L. Strašuna.
M. Kazāks uzskata, ka viens no iedarbīgākiem veidiem, kā nepieļaut cenu kāpumu, ir konkurence. Taču arī šeit Swedbank ekonomisti ir saskatījuši signālus, kas liecina, ka ar konkurenci Latvijā viss nav īsti kārtībā. Latvijas un Lietuvas konkurences padomju un Igaunijas centrālās bankas pētījumi rādot, ka pēdējā laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad pārtikas produktiem cenas celtas vairāk, nekā to pamato izejvielu cenu kāpums.
Pēc ekonomistu aplēsēm, pārtikas cenas Baltijā aug straujāk nekā eiro zonā.
Aprīlī Igaunijā pārtika maksāja par 12,2 procentiem, Lietuvā par 10,3 procentiem un Latvijā par 9,9% dārgāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tajā pašā laikā cenas eiro zonā pieauga vien par 2 procentiem.
«Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc cenu dinamika Baltijā atšķiras no eiro zonas, ir reģionālā konkurence. Piemēram, piena produktu cenas Latvijā ietekmē Lietuvas pārstrādātāju stratēģija, kas iepērk pienu no Latvijas lauksaimniekiem dārgāk, nekā vietējie pārstrādātāji to var atļauties, bet pēc tam pārdod daļu no gatavās produkcijas Latvijā par zemāku cenu nekā vietējie ražotāji,» minēja L. Strašuna.