Ekonomikas ministrs Artis Kampars piektdien sāka publiski apspriest valstij formāli piederošā uzņēmuma airBaltic faktisko maksātnespēju. Vakar viņš attīstīja šo pašu tēmu, proti, valdībai būtu uzņēmums «agresīvi jāpārņem».
Tas kaut kādā mērā atgādina notikumus ar Parex banku, kaut gan juridiski valstij jau ir īpašumtiesības uz airBaltic. A. Kampars skaidro, ka patiesībā airBaltic pārvaldot ārzonu firmām piederoša starpniekfirma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), balstoties uz līgumu, kādu ar šo BAS noslēdzis kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Lidsabiedrības airBaltic zaudējumi pierādot, ka BAS vai nu netiek galā ar saviem pienākumiem, vai arī izsaimnieko airBaltic mantu.
Pirmā airBaltic reakcija piektdien bija atteikšanās piedalīties politiskās diskusijās. Pēc tam uzņēmums darīja pretējo – atklāja superpolitisku diskusiju par A. Kampara (ne)atbilstību ieņemamam amatam, bet izvairījās atklāt jebkādus skaitļus par savu saimniecisko darbību.
Vakar Neatkarīgo sasniedza airBaltic prezidenta un izpilddirektora Bertolda Flika vārdā sniegts paziņojums, «ka ministra Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes» utt.: iespējami daudz vēsturisku ekskursu un iespējami maz par uzņēmumu, ja par informāciju neuzskata arī šādus B. Flika tekstus: «Manu darbību airBaltic raksturo mērķtiecīga izaugsme, fokusēta vadība un spēja pārvarēt krīzes». Par uzņēmuma saimniecisko darbību pastāstīts, ka «airBaltic ik gadu neaktīvajā ziemas sezonā strādā ar zaudējumiem, tāpat kā lielākā daļa Eiropas lidsabiedrību».
A. Kampara atklāsmes ir vērstas ne tikai pret airBaltic, bet arī pret satiksmes ministru Uldi Auguli, kam jāuzrauga valstij piederošie satiksmes nozares uzņēmumi. Tika noplūdināta informācija, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītajā politiskajā grupējumā Vienotība spriests un līdz galam neizspriests, vai airBaltic nebūtu labākais iegansts, kādēļ padzīt no valdības Zaļo un zemnieku savienības ministrus, sākot ar U. Auguli.
U. Augulis vakar sniedza pienācīgas atbildes A. Kamparam. Pirmkārt, lai ekonomikas ministrs labāk padomā par Latvenergo un citu energoapgādes uzņēmumu tarifu pieauga ietekmi uz ekonomiku. Patiešām, Ekonomikas ministrijas pārziņā atrodas gan Latvenergo, gan iestādes, kas uzrauga tarifu noteikšanu un konkurenci. Otrkārt, A. Kampara apgalvojumi par airBaltic faktisko maksātnespēju ir efektīvs paņēmiens maksātnespējas izraisīšanai, jo jau vakar bija nepārprotami skaidrs, ka sarūk airBaltic biļešu noiets. Pasažieriem ir pamats bažīties, ka līdz viņu reisiem uzņēmums jau būs izputējis un lidojuma vietā viņi varētu pat nesaņemt atpakaļ par lidojumu samaksāto naudu.
Ministru strīds apzināti vai nejauši iekrita tajās dienās, kad valstī nav V. Dombrovska. Viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke vakar izplatīja arī tādu informāciju, ka «Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kopā ar Latvijas uzņēmēju delegāciju un vietējo latviešu kopienu Honkongā noskatījās Latvijas un Honkongas kopražojuma filmas Amaya pirmizrādi». Neatkarīgajai M. Panke solīja, ka valdības vadītājs šodien būšot atpakaļ Latvijā un pēc valdības sēdes spēšot izteikties par airBaltic un par saviem ministriem airBaltic sakarā.
V. Dombrovskim nav sveša airBaltic problemātika, jo viņa iepriekšējā valdībā garus paskaidrojumus par šo pašu uzņēmumu bija spiests rakstīt iepriekšējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards. Toreiz airBaltic problēmas tika noklusinātas, bet šķiet, ka tām bija sava ietekme uz tagadējās valdības partijisko un personālo sastāvu. U. Augulis valdībai par airBaltic ziņoja šā gada 8. martā. Tobrīd viņš ieteicis uzņēmuma valsts kapitāla daļas pārdot un solījis aizsūtīt uz uzņēmumu auditorus, kuru atbilde tiek gaidīta 4. jūlijā. Valdībai jāsaspringst, lai uzņēmums līdz tam laikam nekļūtu juridiski maksātnespējīgs. Tādā gadījumā vairs nebūtu nozīmes ne tagadējiem auditoru aprēķiniem, ne cerībām uz investoriem, kuri iegulda airBaltic miljardu ASV dolāru jeb pusmiljardu latu.
***
VIEDOKĻI
Bertolts FLIKS, airBaltic prezidents un izpilddirektors:
– Kā airBaltic atbildīgais vadītājs es nepieļaušu nekompetentu politisku ielikteni lidsabiedrībā. Kā airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks varu teikt, ka ministra Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes.
Premjeram tagad ir īstais laiks šajā jautājumā ieņemt konkrētu pozīciju, pretējā gadījumā viņa klusēšanu var interpretēt kā visas valdības nostāju.
Artis KAMPARS, ekonomikas ministrs:
– 2010. gada 13. aprīlī valdība apstiprināja uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu par vairāk nekā 15 miljoniem latu, pamatojoties uz valdes priekšsēdētāja Flika priekšlikumiem kompānijas attīstībai un peļņas solījumiem. Realitāte ir izrādījusies citāda – airBaltic šā gada pirmajos piecos mēnešos ir strādājis ar 18 miljonu latu zaudējumiem.
Uldis Augulis, satiksmes ministrs:
– Ekonomikas ministra Arta Kampara paziņojums par airBaltic finanšu situāciju ir negatīvi ietekmējis aviobiļešu tirdzniecību – radušies 15% zaudējumi, bet kopējos finanšu rezultātus patlaban esot grūti prognozēt. Jāskatās arī uz Rīgas lidostu. Nākamā ir Latvijas gaisa satiksme, kas arī tajā visā ir iesaistīta.