Ekonomisti iesaka negaidīt lielu entuziasmu no kaimiņvalstīm par investīcijām "airBaltic"
Vienošanās par Lietuvas un Igaunijas ieguldījumu Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" šķiet iespējama, bet lielu entuziasmu no viņiem nav pamata gaidīt, norāda ekonomisti, komentējot Satiksmes ministrijas (SM) plānus izteikt oficiālu piedāvājumu Igaunijas un Lietuvas partneriem par līdzieguldījumu "airBaltic".
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka kaimiņvalstu iesaistes piedāvājums, lai gan to vajadzēja veikt jau stipri iepriekš, ir pareizs solis.
"Būtiskākais jautājums ir, cik kvalitatīvi izstrādāts tas būs, kas varētu arī noteikt tā iznākumu," pauž Gašpuitis, skaidrojot, ka par konkrētām daļām varētu būt tikai orientējošs piedāvājums un to, visdrīzāk, noteiktu kaimiņu ieinteresētības pakāpe, ko tad tālāk risinātu savstarpējās sarunās, lai nonāktu pie vienotas vīzijas.
Viņš arī norāda, ka pārējām Baltijas valstīm tas noteikti būtu sarežģīti politisks jautājums, jo nāktos risināt un sabiedrībai pamatot ne maza kapitāla piesaistes jautājumu.
Tādēļ lielu entuziasmu no viņiem nav pamata gaidīt. Taču no mūsu skatu punkta esošajā situācijā ir tikpat loģiski pārskatīt situāciju un optimizēt "airBaltic" darbību, kad Latvijas nodokļu maksātājiem ir jādotē kaimiņu lidojumi pa pasauli," pauž Gašpuitis.
Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka "airBaltic" darbība līdz šim ir maksājusi ievērojamu summu Latvijas valsts budžetam, taču vienlaikus rada labvēlīgu ietekmi uz Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu ekonomiku.
Viņš skaidro, ka Latvijas tautsaimniecība gūst labumu no tā, ka galamērķu saraksts ir garāks, nekā tas būtu citādi, arī no tā, ka nodrošinājums ar savienojumiem ir vienmērīgāks visa gada laikā.
"Tas rada labvēlīgāku vidi tūrisma un biznesa pakalpojumu eksporta attīstībai. Valsts saņemtu nodokļus no aviācijas uzņēmumiem arī tad, ja "airBaltic" nebūtu, bet šobrīd tā saņem vairāk," norāda Strautiņš, piebilstot, ka uzņēmuma darbība rada ieguvumus arī Igaunijai un Lietuvai, jo to iedzīvotāji gan izmanto lidojumus no to lidostām uz mērķiem ārpus Baltijas, gan dodas tranzītā caur Rīgu.
"Tāpēc vienošanās par šo valstu ieguldījumiem uzņēmumā šķiet vismaz iespējama. Kaimiņvalstis ir interesētas "airBaltic" darbības turpināšanā," pauž ekonomists, norādot, ka varbūt darījums varētu ietvert vienošanos par "airBaltic" darbības pielāgošanu tā, lai sniegtu vēl lielāku labumu kaimiņvalstu ekonomikām.
Kā ziņots, valdība otrdien izskatīja SM iesniegto informatīvo ziņojumu par "airBaltic" 2025.gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, sākotnējā publiskā piedāvājuma virzību (IPO) un tā īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem un turpmākiem soļiem.
Balstoties uz sarunām, kas sāktas pēc premjeres Evikas Siliņas (JV) aicinājuma, SM oficiāli izteiks piedāvājumu Lietuvas un Igaunijas partneriem pirms IPO par iespējamu līdzdalību "airBaltic" kapitālā līdztekus "Lufthansa" grupai. Baltijas partneriem tiks piedāvāts strukturēts līdzdalības mehānisms, kas stiprinās reģionālo sadarbību un uzlabos IPO investīciju stāstu, norāda SM.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka "airBaltic" savienojamība dod tiešu pienesumu Igaunijas un Lietuvas tūrismam, ekonomikai un konkurētspējai. Visas trīs Baltijas valstis gūst labumu no tā, ka reģionā ir viens spēcīgs aviācijas tirgus spēlētājs.
"Tāpēc ar šodienas valdības lēmumu ejam uz priekšu ar oficiālu piedāvājumu Igaunijas un Lietuvas partneriem - valdībām un lidostām, par iespējamu līdzdalību "airBaltic" kapitālā. Baltijas valstu ieguldījums uzlabos "airBaltic" IPO stāstu", min Švinka.
"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs akcentēja ka potenciālais "airBaltic" IPO būs svarīgs solis ne tikai paša uzņēmuma attīstībā, bet arī kopējā Baltijas kapitāla tirgus stiprināšanā, dodot iespēju vietējiem investoriem kļūt par daļu no reģionālās lidsabiedrības un tās attīstības stāsta.
"airBaltic" turpina aktīvu sagatavošanās darbu potenciālajam IPO, lai uzņēmums būtu gatavs akciju kotēšanai biržā tad, kad tirgus apstākļi būs tam labvēlīgi, skaidroja Martinovs.
Tāpat vēstīts, ka šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" koncerns strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.
Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
Taču 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamas akcijas, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šīs konvertējamās akcijas tiks konvertētas parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
