Neraugoties uz degvielas cenu un citu izmaksu kāpumu, kas varētu mazināt Latvijas apceļošanas iespējas, lauku tūrisma nozarē iesaistītie cer, ka šovasar tūristu skaits ne tikai nesamazināsies, bet pat palielināsies.
Pieklājīgāki viesi
Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele ir pārliecināta, ka lauku tūrismam šī vasara varētu būt pat vēl labāka nekā iepriekšējā, lai gan arī pērn viesu māju un tūrisma pakalpojumu piedāvātāji atzina, ka tūristu skaits bijis lielāks nekā 2009. gadā. Pēc A. Ziemeles aplēsēm, šovasar lauku tūrisma pakalpojumus varētu izmantot par 10–15 procentiem cilvēku vairāk nekā pērn. Ar nožēlu viņa gan atzina, ka pieaugums nav gaidāms uz ārzemju viesu rēķina.
«Vietējie iedzīvotāji brīvdienas un atvaļinājumu biežāk dodas pavadīt laukos. Varbūt vairāk nekā iepriekš šogad ģimenes kooperējas, izvēlas īsākus maršrutus vai ilgstošāk dzīvo uz vietas, bet tas nav mazinājis ceļotgribēšanu,» Neatkarīgajai atzina A. Ziemele. «Cilvēki, protams, daudz vairāk skaita naudu. Tajā pašā laikā tūrisma mītņu saimnieki atzīst, ka viesi ir kļuvuši jaukāki un pieklājīgāki, vairāk novērtē vietējo piedāvājumu. Krīze mūs ir padarījusi inteliģentākus un devusi lielāku spēju pamanīt dabas daudzveidību. Ja tikai ir vēlme, Latvijā ir daudz ko skatīties. Un ceru, ka šovasar to izdarīs vairāk cilvēku nekā iepriekšējos gados.»
Arī Talsu novada tūrisma informācijas centra direktore Inese Roze Neatkarīgajai uzsvēra, ka tūristu interese par Kurzemi un Talsu apkārni nav noplakusi. «Šis gads noteikti būs mazliet labāks nekā iepriekšējais,» pārliecināti teic Inese Roze. «Protams, jārēķinās ar degvielas cenu kāpumu un PVN likmes pieaugumu, taču vismaz mūsu pusē tūrisma objektos ieejas maksas nav paaugstinātas. Aktīvās atpūtas un tūrisma centrs Pakalnu pogas ir izveidojis aktīvu un atraktīvu spēli, kas ļauj iepazīt Talsus no cita skatpunkta. Jau līdz augustam ir pieteikušās grupas no Cēsīm, Jelgavas, Rēzeknes. Tāpat pie mums brauc arī individuālie tūristi, ģimenes, darba biedru kolektīvi. Talsu apkārtni par interesantu un aizraujošu uzskata arī ārzemnieki. Maija sākumā Talsos viesojās tūrists no Portugāles. Nesen uzņēmām ciemiņus no Austrālijas. Taču visvairāk ārzemju tūristu ir no Anglijas un Vācijas. Krīze ir vairāk cilvēku galvās. Vienīgais, kas jāsaprot viesu māju saimniekiem, ir tas, ka ar pārnakšņošanas iespēju vien tūristus ieinteresēt nevar. To var atļauties tikai Jūrmalas viesu mājas,» sacīja Inese Roze.
Smaržu un garšu pasaulē
Talsu novada tūrisma informācijas centra direktore atzīst, ka Talsi ir mazpilsēta, kurā ir tikai viena viesnīca un divas viesu mājas, un tāpēc tā nav salīdzināma ar tūrisma iespējām, kādas ir pieejamas lielās pilsētās. Tomēr, neraugoties uz to, arī Talsos un tās apkārtnē ir daudz skaistu un interesantu vietu, kurās pabūt.
«Tā kā mūsu pusē nav tik daudz uzņēmēju, kuriem tūrisms būtu pamatnodarbošanās, esam piepulcējuši šai nozarei arī uzņēmējus, kuru pamatnodarbošanās ir cita. Tas reizē ir arī pozitīvs faktors, jo tūristiem patīk pabūt pie amatniekiem, lauku sētās, daiļdārzos,» teic I. Roze.
Viens no šādiem dārziem Talsu novadā ir izveidots Lubes pagastā Lāču mājās. Saimnieces – daiļdārzniece Ilga Pūsilde un viņas meita tēlniece Dita Kalvāne – piedāvā aktīvu un izzinošu pastaigu dārzā, kurā tūristus ar daudzveidīgajiem un krāšņajiem augiem iepazīstina arī caur smaržu un garšu pasauli. «Daudzas dāmas varbūt sajūsminās par smaržām Channel N°5. Mana smaržu pasaule ir dārzs,» bilst tēlniece.
D. Kalvāne prognozēs par šīs vasaras tūrisma sezonu ir piesardzīgāka. «To varēsim novērtēt tikai rudenī. Šobrīd par to vēl ir pāragri spriest,» teic D. Kalvāne.
Pastaigas pa šo dārzu nav dīkas, lai gan ik pa brīdim tiešām rodas vēlme piesēst uz dārzā novietotiem baļķu soliņiem, lai nesteidzoties izbaudītu abu dāmu radīto skaistumu.
Šajā dārzā līdzās D. Kalvānes veidotām skulptūrām, kuras ietver krāšņumaugi, aplūkojami un pasmaržojami vairāk nekā simts dažādu ārstniecības augu, garšaugu un pārtikā izmantojamu augu. Šeit mājas saimniekus un viesus priecē teju 20 šķirņu piparmētras, četras dažādas kaķumētras, plūškoki, stēvija un acteku cukuraugs, lakrica, pasiflora, vīģe, avokado, eikalipts, pundurbanāns, pepino, laura koks, olīvkoks, fizāļi, ehinācijas, Itālijas salmenes, kā arī balti gurķi, zili kartupeļi un kivi tomāti.
Velotūrisms un aktīvā atpūta
Talsos un tā apkārtnē ir daudz skaistu un interesantu vietu. I. Roze kā vienu no šādām minēja Laumas dabas parku. Lielu tūristu pieplūdumu parasti izraisot arī Talsu autorallijs, kas notiek maija vidū. Tad šajā deviņu pakalnu pilsētā sabrauc aptuveni 90 ekipāžas, līdzjutēji un fani. «Tas, protams, ir zināms atspēriena punkts Talsu uzņēmējiem,» sacīja I. Roze. Viņa stāstīja, ka Talsu apkārtnē ir izveidots arī velomaršruts un šobrīd notiek tā marķēšana.
Arī A. Ziemele atzina, ka Latvijā arvien populārāks kļūst velotūrisms. Iespējams, to ir veicinājusi Lauku ceļotāja izdotā velokarte Baltijas apceļotājiem. Savukārt, lai palīdzētu atrast skaistākās vietas Latvijā, Lauku ceļotājs ir izdevis karti Dabas brīvdienas Baltijā, kurā apkopotas ceļojumu idejas vairāk nekā 100 dabas vietās Baltijā – nacionālajos parkos, dabas parkos, rezervātos. Lielu interesi jau ir izraisījusi Militārā mantojuma karte, kurā iekļauti 60 objekti – cietokšņi, krasta aizsardzības baterijas, bunkuri, zemnīcas, bijušās karabāzes, armijas lidlauki un poligoni, muzeji, kolekcijas. Kā katru gadu arī šogad asociācija izdevusi naktsmītņu katalogu. Vasaras beigās Lauku ceļotājs plānojis izdot Latvijas nacionālo parku ceļvedi, bet rudenī izveidot šādu ceļvedi arī par Baltijas nacionālajiem parkiem.