Ar šodienu stājušās spēkā jaunas akcīzes nodokļa likmes benzīnam – 28,9 santīmi iepriekšējo 26,9 santīmu vietā par litru. Tomēr, par spīti pieaugošajām automašīnu ekspluatācijas izmaksām, tajā skaitā, degvielas cenu un nodokļu kāpumam, joprojām Latvijā visiecienītākie ir apvidus auto.
Līdz ar akcīzes nodokļa kāpumu benzīna cena automātiski ar šodienu kļūst par 2,4 santīmiem litrā dārgāka, nekā tā būtu bijusi, – 2 santīmi akcīzes nodokļa izmaiņu dēļ un 0,4 santīmi PVN ietekmē. Vakar 95. markas benzīns Statoil degvielas uzpildes stacijā maksāja 0,909 latus litrā.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka augstais cenu līmenis liek samazināt degvielas patēriņu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šā gada pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecībā degviela pārdota par 4% mazāk nekā pērn pirmajos trīs mēnešos. Akcīzes nodokļa kāpums vēl vairāk sadārdzinās degvielu, un tādēļ sagaidāms, ka degvielas patēriņš turpinās rukt, prognozēja D. Gašpuitis.
Arī automašīnu skaits Latvijā samazinās. Pēc Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datiem, pērn par 41% samazinājās automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Šā gada sākumā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija reģistrētas 285 automašīnas, aptuveni par trešdaļu mazāk nekā 2009. gadā. Lietuvā un Igaunijā automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir mazliet zem 500 auto, un tas nav uzrādījis būtisku samazinājumu, jo nav bijis tik straujš auto tirgus kāpums, skaidroja LPAA prezidents Andris Kulbergs. «Automašīnu tirgus Latvijā ir nokrities 1997. gada līmenī,» secināja A. Kulbergs.
Nodokļu atšķirības
Akcīzes likme benzīnam Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, taču Latvijā ir 2–20 reižu augstāks nodokļu un nodevu slogs, piemēram, reģistrējot automašīnu. Pēc LPAA aprēķiniem, veicot vidējas klases automašīnas pirmo reģistrāciju Latvijā, ir jārēķinās aptuveni ar 279 latiem, savukārt Lietuvā tas izmaksā tikai 14 latus. «Nodokļu paaugstināšanā esam sasnieguši maksimālo līmeni. Jau šobrīd daļa automašīnu tiek reģistrētas kaimiņvalstīs, ja vien ir tāda iespēja. Mūsuprāt, pareizākais būtu automašīnu nodokļus rēķināt nevis pēc masas, bet gan pēc CO2 daudzuma,» skaidroja A. Kulbergs.
Iecienītākie – apvidus auto
Tomēr, neraugoties uz degvielas cenas kāpumu un nodokļa sloga pieaugumu, kas autobraucējus vajājis jau vairākus gadus, joprojām pieprasītākās ir premium klases automašīnas. «Latvijā vēl nav jūtama tendence pārsēsties mazākās, ekonomiskākās mašīnās. Krīzes laikā vidusslānis tika iznīcināts. Automašīnas šobrīd var iegādāties tikai turīgi cilvēki, un viņi attiecīgi arī pērk salīdzinoši dārgas automašīnas, piemēram, apvidus automašīnas. Tieši šo automašīnu tirdzniecība pērn pieaugusi par 10%. Taču, iespējams, šī tendence ir saistīta ar sliktajiem ceļiem un iepriekšējām divām bargajām ziemām,» sacīja A. Kulbergs.
Katrs otrais auto – līzingā
Kā pozitīvu tendenci A. Kulbergs minēja to, ka ir atsācies līzinga pakalpjumu piedāvājums. Pēc viņa teiktā, Latvijas un Baltijas autotirgotāji ir atkarīgi no finansējuma pieejamības auto tirgū. Šobrīd aptuveni 50% darījumu autotirgū tiek veikti, izmantojot tieši šo finanšu instrumentu. Savukārt treknajos gados ar līzinga kompāniju palīdzību tika iegādātas pat 80–90% automašīnu.
Pēc SEB līzings datiem, augstākais punkts autolīzinga darījumu skaita ziņā tika sasniegts 2007. gada maijā, kad mēneša laikā ar līzinga palīdzību tika iegādātas 3287 automašīnas. Savukārt 2009. novembrī līzingā tika nopirktas 149 automašīnas. SEB līzinga valdes locekle Inga Auziņa autolīzinga tirgum saredz izaugsmes perspektīvas. Pēc viņas teiktā, šobrīd aptuveni 54% no kopējā autolīzinga darījumu apjoma veido jaunas automašīnas, bet 46% – lietotas, kuru vecums nepārsniedz piecus gadus. Ceturtā daļa no autolīzinga darījumiem nepārsniedz 10 000 eiro. «Pozitīvi vērtējams fakts, ka klientu līdzdalība darījumā veido 10–30% no darījuma summas. Par spīti pieaugošajām automašīnu ekspluatācijas izmaksām, joprojām klienti biežāk izvēlas apvidus auto, tad seko vidējās un kompaktklases auto,» atzina arī I. Auziņa.
Pērn Latvijā kopumā tika reģistrēti 4976 jauni auto. Šogad, pēc LPAA prognozēm, varētu tikt reģistrēti aptuveni 8500 jaunu auto. Pamats tik optimistiskām prognozēm ir jauno auto skaita pieaugums šā gada sākumā – Latvijā tas ir bijis visstraujākais. Savukārt Eiropā, pēc A. Kulberga teiktā, auto tirgus šogad samazinājies vidēji par 2,3%. Šogad Anglijā jauno auto tirgus samazinājums bijis 8,7%, Itālijā – 23%, Spānijā – 27%, Grieķijā – 54%.