Latvijā turpmāk neizbēgami nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, sasniedzot mērķi 4% un vēlāk 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka skaidro, ka ģeopolitiskie riski šobrīd ir augsti, un turpmāk aizsardzībai būs nepieciešams atrast adekvātu finansējuma avotu.
Tostarp Šteinbuka norāda, ka finanšu līdzekļus var atrast dažādi - taupot, samazinot budžeta izdevumus, veicinot ekonomikas izaugsmi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, kā arī pieļaujot budžeta deficīta kāpumu.
Indikatīvi FDP aprēķini liecina, ka, aizsardzībai atvēlot 5% no IKP, valsts parāds 2028.gadā pieaugtu līdz 56,8% no IKP, bet deficīts pārsniegtu 3% robežvērtību visos gados no 2025.gada.
Raidījumā "Ziņu top" par valsts parādu izsakās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau aptuveni 10 gadus nav iedziļinājusies valsts budžeta izdevumu sadaļā. Bet tagad saprotam, ka ir jānāk talkā, lai atrastu nelietderīgus tēriņus, lai nofinansētu aizsardzību. Iet to ceļu, ko esam gājuši daudzus iepriekšējos gadus, proti, aizņēmušies naudu, tādā veidā nosedzot vajadzības, vairs nevar, jo esam vienu soli no mēslu bedres. Ja mēs vēl aizņemamies un aizejam līdz 60% no IKP, tad pasliktināsies mūsu kredītreitingi un ja jau šobrīd mēs tikai par parāda apkalpošanu maksājam 500-600 miljonus, tad mēs jau varam sasniegt miljardu procentos vien. Tā ir milzīga nauda. Un no parādu bedres mums būs vēl grūtāk izķeparoties. Ja politiķi nespēs atrast veidus, kā ietaupīt, mēs iedzīvosimies ļoti nopietnā krīzē."