Apdrošinātāji ar ekonomiskām metodēm mēģinās cīnīties ar «kaktu autoservisiem», kas nemaksā nodokļus.
Cīņā pret nodokļu nemaksāšanu iesaistās apdrošinātāji, virzot grozījumus OCTA likumā (tos apstiprināja Saeima 1. lasījumā), tostarp par vienu no galvenajiem aspektiem izvirzot arī drošību. Tie paredz, ka gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā (CSN) bojātā auto īpašnieks izvēlēsies saņemt kompensāciju skaidrā naudā, nevis remontēt auto ar apdrošinātāju saskaņotā servisā, tad atlīdzība tiks izmaksāta bez PVN. Tomēr, ja auto īpašnieks būs remontējis auto kādā citā servisā un spēs uzrādīt čekus, kas apliecinās, ka par pakalpojumiem nomaksāti nodokļi, ja autoserviss būs PVN nodokļa maksātājs, tad apdrošinātājs apmaksās arī PVN. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics skaidro, ka šobrīd ļoti bieži cietušais auto īpašnieks izvēlas skaidras naudas norēķinu, tomēr pēc naudas saņemšanas nevis tiek saremontēts spēkrats, bet iegūtie līdzekļi tiek novirzīti citiem mērķiem, piem., kredītu segšanai, kārtējiem pirkumiem u.c, raksta Dienas Bizness.
2010. gada decembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs parakstīja vēl nebijušu sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un «aplokšņu algām», kā arī veicinātu godīgas konkurences apstākļus autoservisu nozarē.
Kulbergs minēja, ka situācija šajā nozarē ir kritiska un pastāv risks, ka ap 95% nozares uzņēmumu tikai daļēji maksā nodokļus, par nozares normu kļuvusi lētu vai zagtu materiālu iegāde, pazeminot sniegto pakalpojumu kvalitāti. LPAA, sadarbojoties ar valsts iestādēm, līzinga un apdrošināšanas uzņēmumiem, plāno piecu gadu laikā apvienot uzņēmumus, kas strādātu pēc vienotiem nodokļu ētikas, apkalpošanas, kvalitātes, ekoloģisko prasību standartiem. Kulbergs atzina, ka asociācija plāno šos uzņēmumus, uzlabojot godīgas konkurences apstākļus un cīnoties ar ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, «izvest gaismā» un iekļaut asociācijā, kā arī tuvāko piecu gadu laikā panākt vidējās bruto algas palielināšanu nozarē no 246 līdz 705 Ls, panākot «aplokšņu algu» legalizāciju.