Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju izsniegšanai ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Likumprojektu atbalstīja 68 deputāti, pret nebalsoja neviens, savukārt 22 deputāti balsojumā atturējās.
Arī turpmāk ārzemnieks Latvijā varēs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījis vismaz 25 tūkstošus latu. Taču no 10 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem latu palielināta summa, kuru saimnieciskā gada laikā šādam uzņēmumam būs jānomaksā nodokļos.
Šīs prasības gan attieksies tikai uz uzņēmumiem ar gada apgrozījumu līdz 7 miljoniem latu, kuros nodarbināti ne vairāk par 50 darbiniekiem. Lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekam vajadzēs ieguldīt vismaz 100 tūkstošus latu.
Papildu prasības ieviestas arī attiecībā uz iespēju pieprasīt uzturēšanās atļauju, iegādājoties vienu vai vairākus nekustamos īpašumu Rīgas plānošanas reģionā un republikas pilsētās ar kopējo vērtību vismaz 100 tūkstošu latu, bet citviet Latvijā - 50 tūkstošu vērtībā. Grozījumi paredz, ka šādus īpašumus uz uzturēšanās atļauju pretendējošais ārvalstnieks varēs iegādāties tikai no Latvijā reģistrētas juridiskās personas, Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai ārzemnieka, kurš Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.
Tāpat noteikta jauna prasība, ka iegādāto nekustamo īpašumu Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkstēs būt mazāka par 30 tūkstošiem latu, bet citur Latvijā - par 10 tūkstošiem. Ja īpašumu kadastrālā vērtība tomēr būs zemāka, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkstēs būt zemāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto tirgus vērtību.