Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kas paredz efektivizēt zemesgrāmatu procesu, mazinot administratīvo slogu, izdevumus un laiku, kas nepieciešams, lai nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības nostiprinātu zemesgrāmatā.
"Šie likuma grozījumi palīdzēs samazināt birokrātiskos šķēršļus un īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā padarīs gan raitāku, gan lētāku," uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Lai zemesgrāmatā grozītu personas datus un nekustamo īpašumu identificējošos datus, īpašniekam vairs nebūs jāvēršas pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kas saskaņā ar līdzšinējo kārtību sastādīja un apliecināja nostiprinājuma lūgumu. Lai mainītu datus, īpašnieks ar iesniegumu uzreiz varēs vērsties zemesgrāmatu nodaļā, iesniegumā norādot dokumentu, ar ko pamatots iesniegums. Pirms ierakstu grozīšanas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim būs pienākums pārbaudīt datus valsts informācijas sistēmā.
Likums arī paplašina to personu loku un tos gadījumus, kad parakstiem uz nostiprinājuma lūgumiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums. Notariāls apstiprinājums likumā noteiktajos gadījumos nebūs nepieciešams arī komercreģistrā reģistrētu personu pārstāvju, piemēram, valdes locekļu un prokūristu, parakstiem. Līdz ar to nostiprinājuma lūguma sastādīšana prasīs mazāk laika un līdzekļu.
Gadījumos, kad nepieciešamās nodevas tiks samaksātas internetbankā, nostiprinājuma lūdzējam vairs nebūs jādodas uz kredītiestādi, lai saņemtu apliecinājumu par veikto maksājumu. Zemesgrāmatu nodaļā varēs uzrādīt neapliecinātu maksājumu apstiprinošu dokumentu, bet tās darbinieks pārliecināsies, vai nauda ir ieskaitīta Valsts kasē.
Vienlaikus likumā noteikta speciāla kārtība nostiprinājuma lūguma izskatīšanai personām, pret kurām vērsta parādu piedziņa. Zemesgrāmatai pie personu rādītāja būs jāuztur ziņas par personām, par kurām saņemts zvērināta tiesu izpildītāja, maksātnespējas procesa administratora, procesa virzītāja vai nodokļu administratora paziņojums. Šāds paziņojums varēs būt par piedziņas atzīmi, ķīlas tiesības atzīmi, maksātnespējas atzīmi vai aresta uzlikšanu mantai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.
Saņemot nostiprinājuma lūgumu no parādnieka, zemesgrāmatu nodaļa informāciju par to nosūtīs paziņojuma iesniedzējam, kurš savukārt iesniegs nostiprinājuma lūgumu atzīmes ierakstīšanai. Saskaņā ar jauno kārtību paziņojuma iesniedzēja nostiprinājuma lūgumus izskatīs pirms parādnieka nostiprinājuma lūguma izskatīšanas par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Šāda kārtība atvieglos spriedumu izpildi un mantisko jautājumu risināšanu kriminālprocesā, skaidro likumprojekta autori. Tā novērsīs situāciju, kad personas vienlaicīgi, nostiprinot īpašuma tiesības, pārdod sev piederošu īpašumu trešajai personai vai apgrūtina nekustamo īpašumu ar lietu tiesībām.