Baltkrievija dos devalvācijas mācību Latvijai

Baltkrievijas Centrālā banka iesāka šo nedēļu ar paziņojumu par rubeļa devalvāciju vairāk nekā 50% apmērā.

Amatpersonas un uzņēmēji saka, ka Baltkrievijas rubeļa devalvācijai nebūšot lielas ietekmes uz Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskajām attiecībām. Latvijai atlikšot tikai vērot, vai patiešām un kādā veidā rubeļa devalvācija risinās Baltkrievijas ekonomikas problēmas. Latvija tajā neesot ierauta. «Baltkrievijas uzņēmumu noslēgtie kontrakti ar Latvijas darījumu partneriem (pircējiem) paredz norēķinus valūtā – eiro, ir arī līgumi, kuros kā norēķinu valūta paredzēta ASV dolārs, arī britu sterliņu mārciņa,» steidzās publiski atgādināt Baltkrievijas vēstniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Igors Nazaruks. A/s Latvijas dzelzceļš preses pārstāve Antra Birzule sarunā ar Neatkarīgo papildināja šādu valūtu sarakstu ar Šveices franku, kam gandrīz nav apgrozības Latvijā, bet kurš kalpo par mērvienību norēķiniem starp dažādu valstu dzelzceļa pārvadātājiem.

Tomēr neiespējami noticēt, ka rubeļa devalvācija paliks bez kādām sekām, jo kāpēc tad vispār devalvēt valūtu, ja tas neko nemainīs? I. Nazaruks piesauca Baltkrievijas valdības vadītāja Mihaila Mjasņikoviča solījumu indeksēt pensijas un algas valsts sektorā, no tā secinot, ka pirktspēja valstī vismaz pakāpeniski atgūšot iepriekšējo līmeni. Bet cik ilgā laikā tas notiks un kā iepirksies tie, kuri netiks atzīti par pietiekami trūcīgiem? Uz kā rēķina algas saviem darbiniekiem palielinās privātuzņēmēji, kuri strādā Baltkrievijas iekšējā tirgū un saņem ienākumus rubeļos? Baltkrievija jau izmanto ar valsts varu saistītus līdzekļus, lai bremzētu rubeļa devalvācijai atbilstošu cenu pieaugumu un tādējādi varētu indeksēt pensijas un algas nevis atbilstoši rubeļa devalvācijai, bet cenu pieaugumam. «Baltkrievijas valdības rīcībā ir spēcīgi instrumenti cenu kontrolei,» Neatkarīgajai norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas un vienlaikus Baltkrievijā strādājošo Latvijas uzņēmēju kluba vadītājs Ģirts Kronbergs. Telefonsarunas laikā viņš atradās ceļā uz Baltkrieviju, kur šodien Latvijas vēstniecībā jānotiek apspriedei par rubeļa devalvācijas sekām un Latvijas uzņēmēju tālāko rīcību.

Rubeļa devalvācijas efektam būtu jāizpaužas Baltkrievijas preču konkurētspējas pieaugumā arī Latvijā, kur Baltkrievija ir izveidojusi sadzīves preču pārdošanas veikalu ķēdi u.c. tirdzniecības atbalsta punktus. Devalvācija nenozīmē, ka tagad baltkrievu preces Latvijā tiks dalītas gandrīz par velti, bet tās varētu palētināties, ja pārdevēji uzskatītu, ka viņu preču noietu traucē

cena, nevis, piemēram, zīmols. Tajos gadījumos, kuros baltkrievu preces konkurē ar Latvijā ražotām precēm, Latvijas uzņēmējiem klāsies slikti, jo baltkrieviem ir lielas iespējas pazemināt latos, vienlaikus palielinot savus nominālos ienākumus rubeļos. Atliek cerēt, ka šādu gadījumu nav daudz. Smagāka situācija varbūt briest Latvijas un Baltkrievijas pierobežā, ja tur iespējams burtiski ienest pārtiku no Baltkrievijas. Iespējamo nesēju ir daudz gan Latvijas, gan Baltkrievijas pusē, jo rubeļa devalvāciju nav iespējams iztēlot par Baltkrievijas ekonomikas panākumu.

Izskaidrojums rubeļa devalvācijai ir tāds, ka Baltkrievija nespēja izpildīt savus plānus palielināt rūpniecības preču eksportu, ieguldot eksportējamo preču ražošanā aizlienētu valūtu. Tādējādi it kā bija jāpanāk mūsdienu līmenim atbilstošu preču ražošana, bet izrādījās, ka pārdošana ir daudz grūtāks darbs nekā ražošana, ar ko Baltkrievija pamatoti lepojās.