Apstrādes rūpniecībai pērnā gada nogale izvērtusies veiksmīga

Lai gan pagājušais gads kopumā apstrādes rūpniecībai bija ar lejupslīdi, gada nogale bijusi veiksmīga, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe aģentūrai LETA norādīja, ka teju gada garumā apstrādes rūpniecības sniegumu ir apvijusi grūtsirdība, bet gada nogalē rūpniecības datos iezīmējies "meteoroloģiskais pavasaris". Puķe pauda cerību, "ka tas ir uz palikšanu".

Apstrādes rūpniecība pērn ceturtajā ceturksnī augusi par 2,6% salīdzinājumā ar trešo ceturksni. Turklāt spēcinās arī uz nākotnes redzējumu vērstais rūpnieku noskaņojums.

Viņa pauda, ka saulaināks skats manāms gan kopējos datos, gan skatījumā pa dažādiem rūpniecības "stūrīšiem", savukārt noskaņojuma rādītāju uzlabojumu varētu vēlēties noturīgāku. Sāk sasparoties būvniecības segmenta preču ražošana, lai gan ārējā pieprasījuma jomā nozīmīgas temperatūras pārmaiņas vēl nemana.

Puķe norādīja, ka jau šobrīd stiprinās rūpniecības piedāvājuma puse, proti, pērnā gada jaudīgās investīcijas sāk parādīties arī saražotajos apjomos - darbu 2024.gadā sāka daudz jaunas ražošanas līnijas un pat rūpnīcas. Piemēram, bruņumašīnu ražotne "Defence Partnership Latvia" Valmierā, finieru ražotne "Kuldīgas fabrika", olu un olu produktu ražotāja "Balticovo" apakšuzņēmuma SIA "Bovo Gas" biometāna ražotne, "Golden Fields Factory LV" proteīna ražotne Liepājā, SIA "Tenax Panel" jauna sendvičpaneļu ražotne Dobelē, "Fazer Latvija" ražotnē jauna tostermaižu produkcijas ražošanas līnija Ogrē, zivju pārstrādes uzņēmums "SyFud" Liepājā, "Cewood" kokapstrādes rūpnīcas jaunā ražošanas līnija Alūksnes novadā.

"Optimistiskāks skats uz dzīvi pērn gada nogalē bija manāms arī rūpniecības konfidences rādītājā un tā novērtējumos - uzlabojies gan eksporta pasūtījumu un izlaides apjoma, gan nodarbinātības vērtējums," norādīja Puķe Janvāra aptaujas dati vēl pirms februāra sniega liek domāt, ka šie pavasara pumpuri vēl uz brīdi iekūņojas, lai varētu salnu neskarti turpināt plaukt

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka līdz pat pagājušajai nedēļai šis gads solījās apstrādes rūpniecībai būt mērenu uzlabojumu laiks - lai arī turpināsies peldēšana drīzāk pret straumi, taču rezultāti būs labāki nekā 2024.gadā, kad ražošana samazinājās par 2,6%. Ražošanas pieaugums 2025.gadā joprojām ir ticamākais scenārijs, taču pasaules ekonomika ieiet arvien lielākas nenoteiktības ērā.

ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par 25% ievedmuitas tarifu lielākajai daļai Kanādas un Meksikas preču, kā arī 10% tarifiem importam no Ķīnas. Tāpat ir sniegts skaidrs mājiens, ka kārta pienāks arī Eiropai, atzīmē ekonomists. Ziemeļamerikas valstu uzņēmēji jau sūdzas par neziņu - vai pasākumi būs spēkā tikai dažas dienas vai pastāvīgi, kas ļoti traucē pieņemt lēmumus ilgtermiņā. Uz tarifu paaugstināšanu reaģē arī finanšu tirgi, un spēcīgi viļņojas gandrīz viss - valūtu tirgi, procentu likmes, akciju indeksi.

Strautiņš norādīja, ka ietekme uz pasaules ekonomiku būs ļoti daudzveidīga un kopumā nelabvēlīga. Ir skaidrs, ka pat tarifu drīzas atcelšanas gadījumā šim notikumam būs ilglaicīgas sekas.

Strautiņš norādīja, ka Latvijas ražotāji kārtējo reizi sāk gadu ar bažām par nākotni, bet vismaz var priecāties par to, ka pērnā gada nogalē situācija uzlabojās. Apstrādes rūpniecībā decembrī pret novembri bija pat visai straujš kāpums, par 2,2%, pieaugumam gada griezumā sasniedzot 3,2%, kas ir labākais rādītājs vairāk nekā divu gadu laikā.

Pērn pārtikas pārstrādē ražošanas apjoms gandrīz nemainījās (0,2%), bet ir redzams mērens paātrinājums gada beigās, pateicoties investīcijām jaudu palielināšanā. Arī kokapstrādei klājas viduvēji (-0,3%), taču tā diezgan strauji iziet no krīzes, ko radīja produktu cenu kritums 2022.gada otrajā pusē. Ražošana ceturtajā ceturksnī pieauga par 4,4%.

Savukārt inženierijas nozares (metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika) pārdzīvo krīzi, ko izraisījis pārdošanas tirgu vājums, ko savukārt nosaka vispārējā ekonomiskā situācija eksporta tirgos, pandēmijas laika krājumu pārmērības un citi faktori. Gada kopējais rezultāts elektronikā, iekārtu ražošanā un autobūvē ir kritums par padsmit procentiem. Pretēji pārējām divām lielajām nozarēm, situācija gada gaitā pasliktinājās, autobūvē kritums decembrī pārsniedza pat 30%, norāda Strautiņš.

Viņš piebilst, ka mazākajām nozarēm kopumā 2024.gadā klājās diezgan labi, tās daļēji kompensēja ar metāliem saistīto nozaru kritumu. Aizpērn dziļas krīzes māktā poligrāfija auga par 7,4%, ķīmijas rūpniecība par 5,9%, bet papīra izstrādājumu ražošana par 3,5%. Nemetālisko minerālu jeb galvenokārt būvmateriālu ražošanā bija apakšnozaru starpā straujākais uzlabojums gada ietvaros, tajā kopumā pieaugums bija 3,5%, bet decembrī sasniegts kāpums pat par 15,7%.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājās par 2,3% salīdzinājumā ar 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā 2024.gadā bija kritums par 2,6%, elektroenerģijas un gāzes apgāde - par 2,7%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādā bija pieaugums par 16,6%.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājās par 6%.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu apstrādes rūpniecības apgrozījums, pēc kalendāri koriģētiem datiem, faktiskajās cenās samazinājās par 3%, ko ietekmēja kritums vietējā tirgū par 1,5%, kā arī eksportā - par 3,7%, tostarp eirozonā - par 0,7% un ārpus eirozonas - par 6,3%.

Pērn decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums, pēc kalendāri koriģētiem datiem, faktiskajās cenās palielinājās par 3,4%. Apgrozījums vietējā tirgū auga par 4,8%, bet eksportā - par 2,6%, tostarp eirozonā bija pieaugums par 15,9%, savukārt ārpus eirozonas bija kritums par 6,2%.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums, pēc sezonāli koriģētiem datiem, palielinājās par 6,2%. Vietējā tirgū apgrozījums mēneša laikā auga par 5,4%, bet eksportā - par 6,6%, tostarp eirozonā - par 5,6%, savukārt ārpus eirozonas - par 7,5%.