Par konkurences pārkāpumiem pārtikas tirdzniecībā sodīs 20 reižu bargāk

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā.

EM izstrādājusi grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL), un valdība iepriekš, 7.janvāra valdības sēdē, atlika likumprojekta skatīšanu, norādot, ka likumprojekta anotāciju nepieciešams papildināt.

Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Tāpat grozījumu mērķis ir līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.

EM norāda, ka tirgus uzraudzībā secināts, ka periodiski trešā daļa no tirgus uzraudzībā apskatītajiem mazumtirgotājiem piemēro atšķirīgu attieksmi uzcenojumu veidošanā nacionālās izcelsmes precēm, salīdzinot ar ārvalstu izcelsmes salīdzināmām precēm.

Likumprojekts paredz papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu.

EM norāda, ka ar likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm, salīdzināmos darījumos.

Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā.

Aizliegums piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus ir attiecināms uz salīdzināmiem darījumiem, akcentē EM.

Savukārt, lai novērtētu, vai darījums ir salīdzināms, vērtējums jāveic pēc vairākiem kritērijiem, kam jābūt objektīviem, pārbaudāmiem, turklāt šiem kritērijiem jāaptver darījuma dažādie aspekti, lai varētu pieņemt, ka darījumi ir salīdzināmi.

Kā kritērijus, kam būtu obligāti jāizpildās, EM min darbības sfēru, piegādātāja piegādes apjomu un sortimentu, piegādes veidu, regularitāti, produkta īpašības un kvalitāti, tirgus segmentāciju.

EM norāda, ka kritēriji tiktu noteikti Konkurences padomes izstrādātās vadlīnijās, lai atvieglotu normas piemērošanu tirgus dalībniekiem.

Tāpat paredzēts precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem, kā arī pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu.

Vienlaikus negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījums papildināts ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, kā arī aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas.

Paredzēts arī svītrot tiesības lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam vienoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību par garākiem norēķinu termiņiem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, kas ir garāki par 20 dienām pēc to piegādes.

Vienlaikus par NTPAL noteikto prasību neievērošanu turpmāk Konkurences padome (KP) būs tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz 4% no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 eiro.

EM norāda, ka KP īsteno "konsultē vispirms" principu. Proti, šī principa mērķis ir uzlabot sadarbību starp KP un tirgus dalībniekiem, lai veicinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasību izpildi un skaidrus darbības nosacījumus, nevis pirmām kārtām sodīšanu par to pārkāpšanu.

KP varēs samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja pastāvēs atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram, tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme pārkāpuma konstatēšanā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš valdības sēdē pauda bažas, ka likumprojekta mērķis ir panākt, lai veikalu plauktos ir vairāk Latvijā ražotu produktu, bet ar šo regulējumu varot panākt pretējo efektu. Viņš norādīja, ka pastāvot augsts risks, ka mazākie ražotāji var palikt "ārpus ķēdēm".

Endziņš norādīja, ka soda palielināšana par 20 reizēm ir nepamatota, jo tā ir jauna koncepcija, par ko sodīt. "Racionāli būtu pārskatīt pieeju, kas tirogotājam jābauda, lai veikalos nediskirminiētu vietējo ražotāju," sacīja Endziņš piebilstot, ka, ja šajā jautājumā redzama sistēmiska problēma, tad sods varētu būt, bet tad jādomā par tā diferencēšanu.

"Maxima Latvija" tirdzniecības tīkla direktore Elīna Stībele pauda, ka soda apmērs nav skatāms atrauti no uzcenojuma regulācijas. Viņa norādīja, ka Latvija būtu vienīgā valsts Eiropā, kur šāds punkts par uzcenojuma regulāciju būtu ietverts.

Tāpat Stībele atzina, ka neredz, kā šī norma praksē varētu tikt ieviesta paraksē, kā arī, ka to ieviešot tikšot radīts liels administratīvais slogs.

Līdztekus viņa norādīja, ka tas varētu novest pie cenu fiksēšanas tirgū. Tāpat Stībele vērtēja, ka neredz, ka ar šo normu pircējiem iepirkumu grozs kļūs lētāks.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja pārskatīt Ministru kabineta (MK) noteikumus "Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu", kas regulē sodus. Viņš aicināja ieviest tādas normas, kas ir precīzi saprotamas un nerada lielu birokrātisko slogu.

Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" lauksaimniecības politikas eksperts un valdes loceklis Mārtiņš Trons pauda, ka biedrība konceptuāli atbalsta likumprojekta virzību Saeimā.

Arī Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš norādīja, ka atbalsta likumprojekta tālāku virzību, vēršot uzmanību, ka Saeimā to iespējams vēl pilnveidot. Tāpat viņš pauda gatavību arī turpmākām diskusijām. Viņš vērtēja, ka diskusija par šo likumprojektu esot "tik spraiga", jo jaunās normas varētu būt efektīvas.

Tāpat likumprojekta tālāko virzību un turpmāko debati valdības sēdē atbalstīja Luksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis un Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) piedāvāja fiksēt, ka ir jāgroza MK noteikumi "Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu", vadoties no likuma grozījumiem.

Siliņa rosināja Konkurences padomei uzdot pusgada laikā atnākt uz valdību ar progresa ziņojumu, kā ir mainījusies situācija pēc likumprojekta spēkā stāšanās. No progresa ziņojuma varētu saprast, kas ir labojams likumā, atzīmēja Siliņa, piebilstot, ka uz to brīdi vajadzētu būt skaidrām arī sodu piemērošanas vadlīnījām.

Paredzēts, ka grozījumi naudas soda apmēra izmaiņām stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.

Siliņa preses konferencē pēc valdības sēdes vērtēja, ka debates sēdes laikā labi iezīmējušas, ka jautājums ir "ļoti karsts", iedzīvotājiem ļoti svarīgs, taču tikpat svarīgs esot arī tirgotājiem, ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Premjere norādīja, ka mazie Latvijas ražotāji un arī asociācijas, kas pārstāv pārtikas ražotājus, paudušas, ka viņiem zināmā mērā pietrūkstot instrumentu, lai cīnītos ar lielajām lielveikalu ķēdēm. "Valdība ar šo likumprojektu dod papildu instrumentus, kā mazākajiem pārtikas ražotājiem iegūt vienlīdzīgākus nosacījumus mazumtirgotāju diktētajos noteikumus," pauda Siliņa.

Politiķe norādīja, ka valdībai ir svarīgi sadzirdēt tirgotājus, tāpēc esot vienošanās, ka likumprojekts uzreiz ar lielākajām sodu iespējām nestāsies spēkā, bet būšot gads laika to pilnveidot.

"Mēs esam par brīvu tirgu, bet zināmā mērā vēlamies dot vienlīdzīgas iespējas gan tirgotājiem, gan ražotājiem, un šim likumprojektam būtu jāveicina godīga konkurence," sacīja Ministru prezidente.