Latvijas lielāko banku analītiķi aģentūrai LETA prognozē, ka 2025.gadā valsts ekonomikā izaugsme būs nedaudz pārliecinošāka kā šajā gadā, vienlaikus gada vidējā inflācija gaidāma tuvu Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķa līmenim. Tajā pašā laikā algu pieaugums bremzēsies, bet bezdarba līmenis samazināsies.
Latvijas ekonomikā izaugsme - pārliecinošāka
Pēc visai nepārliecinošā snieguma 2024.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā, pēc banku analītiķu prognozētā, varētu pieaugt par 1,7-2,2%. Tostarp ekonomikas izaugsmi sākotnēji balstīs iekšzemes pieprasījuma kāpums, bet vēlāk gaidāma uzlabošanās arī ārējā pieprasījumā. Taču jebkuri soļi, kas mainīs reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
Optimistiskāks ir bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, kurš prognozē, ka 2025.gadā Latvijas ekonomikā būs izaugsme 2,2% apmērā.
"Salīdzinot ar 2024.gadu, viens no galvenajiem 2025.gada straujākas izaugsmes virzītājspēkiem ir lētāka nauda, proti, zemākas procentu likmes un sagaidāmais pieprasījuma pieaugums pēc aizņemšanās," norādīja Purgailis.
Viņš piebilda, ka pašlaik finanšu tirgi sagaida, ka ECB no šā brīža līdz 2025.gada jūnijam likmes samazinās četras reizes, un 2025.gada vasarā sešu mēnešu EURIBOR varētu sasniegt 2% robežu. Tas pozitīvi ietekmēs gan Latvijas iekšējo pieprasījumu, gan eksportējošās nozares, jo gaidāms, ka lētāka nauda nedaudz uzlabos eirozonas tautsaimniecību.
Purgailis arī atzīmēja, ka izaugsme 2025.gadā būs diversificēta. Galvenā atšķirība no 2024.gada ir sagaidāmā būvniecības un nekustamā īpašuma sektora pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomikas aktivitāti. Baltijas un Skandināvijas reģionā kreditēšanas tirgū dominē aizdevumi ar mainīgām procentu likmēm, tāpēc Baltijas valstis un Somija būs lielākie ieguvēji no ECB procentu likmju samazinājuma. Šajā ziņā jau vērojams pozitīvs pavērsiens - hipotekārā kreditēšana Baltijas reģionā pieaug.
"Latvijas patērētāji arvien pozitīvāk vērtē savas finanšu perspektīvas. Tādēļ sagaidām arī spēcīgāku iekšzemes pieprasījumu Latvijā, kas prognozējami pozitīvi ietekmēs pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektorus," piebilda Purgailis.
Pēc viņa teiktā, galvenais risks ir pastāvīgās grūtības Vācijas ekonomikā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas eksporta tirgiem. Vācijā "de facto" ir recesija, un apstākļi apstrādes rūpniecībā ir tikpat slikti, kā bija Covid-19 pandēmijas laikā.
"Līdz šim Latvijas rūpniecībai izdevās gūt labumu no Vācijas problēmām, jo Vācijas ražotāji meklē līgumražošanas partnerus, kas var ražot preces lētāk. Tomēr situācija Vācijā ir ļoti satraucoša," atzīmēja Purgailis.
Vēl viens potenciāls risks Latvijas eksportējošajām nozarēm, pēc viņa teiktā, ir jaunu importa tarifu draudi, ko ASV administrācija varētu noteikt Eiropas Savienības (ES) precēm. Taču pagaidām par to nav nekādas informācijas.
Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norādīja, ka pēc trim stagnācijā pavadītiem gadiem Latvijas ekonomika nākamgad augs, taču izaugsme nebūs strauja - pieaugums prognozējams par nedaudz vairāk kā 2%.
Viņa minēja, ka ekonomikas izaugsmi sākotnēji balstīs iekšzemes pieprasījuma kāpums.
"IKP augt palīdzēs privātais patēriņš, ko balstīs gan fakts, ka darba tirgus turas labi, gan tas, ka neto algu kāpums joprojām būs straujš un inflācija būs vien mērena," minēja Zorgenfreija, piebilstot, ka nodarbināto pirktspēja jau 2024.gada vasarā atguva augstās inflācijas laikā zaudēto un šobrīd pirktspēja ir jau pārspējusi 2021.gada pīķa līmeni un turpinās augt arī tuvākajos gados.
Viņa atzīmēja, ka pirktspējas atgūšanās atspoguļojas arī iedzīvotāju noskaņojumā, kas visu 2024.gadu bijis uz atkopšanās takas un nu ir aptuveni ilgtermiņa vidējā līmenī. Tas nozīmē, ka starp nozarēm izaugsmi varētu redzēt gan tirdzniecība, gan izmitināšana un ēdināšana, īpaši ja turpinās līdz šim vērotā tūrisma atgūšanās.
Papildus straujākam mājsaimniecību patēriņam, 2025.gadā vajadzētu sasparoties arī valdības investīciju ciklam, kas šobrīd iestidzis administratīvos kavēkļos, pauda Zorgenfreija. Savukārt straujāka ES fondu un Atjaunošanas un noturības mehānisma projektu ieviešana palīdzēs augt būvniecības nozarei, savukārt privātās investīcijas vismaz gada pirmajā pusē, neskatoties uz krītošām ECB noteiktajām procentu likmēm, varētu būt vēl nogaidošā fāzē.
"Gaidām, ka uzlabosies ārējā pieprasījuma devums IKP izaugsmē. Latvijas eksporta partnervalstu, īpaši - Ziemeļvalstu, izaugsme nākamgad sasparosies, tomēr mūsu eksportam svarīgais mājokļu tirgus un būvniecība partnervalstīs iešūposies tikai pamazām," sacīja Zorgenfreija.
Viņa arī minēja, ka eksportā jau šobrīd redzami atgūšanās signāli, tomēr spēcīgāku pienesumu no neto eksporta redzēsim drīzāk ap 2025.gada vidu. Līdz ar to vien pakāpeniski atgūšanos sāksim vērot uz eksportu vērstajā apstrādes rūpniecībā.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka Latvijas IKP nākamajā gadā pieaugs par 1,8%.
Viņš norādīja, ka 2024.gada otrajā pusē ekonomikas atgūšanās bija vāja, taču virzība uz izaugsmes nostiprināšanos turpināsies. 2025.gads iezīmējas ar nedaudz pārliecinošāku izaugsmi sarežģītos apstākļos. Lielākie riski saistīti gan ar enerģijas cenu, Ukrainas karu, gan tirdzniecības karu neprognozējamo eskalācijas ietekmi. Taču ir procesi, kuru virzība ritēs savu gaitu.
"Nākamgad pakāpeniski stiprināsies mājsaimniecību patēriņš, ko balstīs gan stabilais darba tirgus, gan tālāks pirktspējas pieaugums. Tam vajadzētu spēcināt mājsaimniecību pārliecību tērēt aktīvāk," teica Gašpuitis.
Viņš atzīmēja, ka vājā eirozonas ekonomika un inflācijas mērķu sasniegšana ļaus ECB straujiem soļiem turpināt mazināt procentu likmes, tādējādi atgūsies apstrādes rūpniecība un eksports. Daudzviet soli pa solim aktivizējas arī nekustamā īpašuma tirgus, tostarp Zviedrijā būvniecībā zemākais punkts jau ir aiz muguras, lai arī atgūšanās būs lēnīga.
Pēc Gašpuita minētā, kreditēšanas pieaugums signalizē, ka interese par nekustamā īpašuma iegādi kļūs spēcīgāka.
Savukārt lauksaimniecības rezultāti, pēc viņa teiktā, būs pakārtoti laikapstākļu labvēlībai. Sagaidāms, ka pēc ilgstošas aizkavēšanās paātrināsies ES fondu ieplūde un aktivizēsies būvniecība. Zemākas procentu likmes veicinās arī privātās investīcijas.
"Sarežģījumi saglabāsies tranzīta jomā un tiem uzņēmumiem, kas vēl joprojām sadarbojas ar Krieviju," minēja Gašpuitis.
Tāpat viņš norādīja, ka soli uz priekšu spers tūrisma nozares atgūšanās, taču lielākās gaidas un neskaidrība saistās ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izaugsmi - šai nozarei ir milzīgs izaugsmes potenciāls, no kura lielā mērā izriet Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izredzes, taču nozare periodiski uzrāda krasas svārstības. "Jācer, ka nozare tuvāko gadu kļūs par pārliecinošāku ekonomikas dzinējspēku," sacīja Gašpuitis.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka ekonomikas virziena rādītāji norāda uz mērenu un pakāpenisku izaugsmes paātrināšanos nākamā gada laikā. Tomēr augstais riska līmenis nozīmē, ka sagaidāmā paātrināšanās ir trausla. Divi būtiskākie riski saistās ar reģiona drošības vides un tirdzniecības politikas izmaiņām, kas tiešā veidā izrietēs no jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa turpmākās politikas.
"Jebkuri soļi, kas mainīs reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomisko aktivitāti. Ja situācija uzlabosies, pārliecības stiprināšanās veicinās ekonomikas asinsriti. Ja pastiprināsies nenoteiktība, nervozitāte un nenoteiktība pieaugs un ietekmēs ekonomiskos procesus," teica Gašpuitis.
Viņš arī pieļāva, ka ASV un Eiropa, visticamāk, no jauna "saķersies" savstarpējā tirdzniecības politikas konfrontācijā. Ja tas iedragās eirozonas lielāko ekonomiku izaugsmi, tiešā un netiešā veidā tiks ietekmēta arī Latvijas izaugsme.
Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka nākamgad IKP pieaugs par apmēram 1,7%, pēc tam, kad šogad tas būs palicis gandrīz nemainīgs.
"2024.gadā ekonomika bija ļoti atkarīga no iekšējā pieprasījuma nozarēm, jo eksporta nozaru pienesums kopumā saruka. Šķiet, ka nākamgad ekonomika lidos ar abiem spārniem, kaut arī vēl piesardzīgi," teica Strautiņš.
Viņš minēja, ka apstrādes rūpniecībā varētu sasniegt 2% kāpumu pēc apmēram 3,5% krituma šogad. Pieaugums komercpakalpojumos, kā arī informācijas un sakaru pakalpojumos varētu būt lielāks. Taču pievienotā vērtība joprojām varētu samazināties transportā, kas arī joprojām ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm. Tranzīta apmēri stabilizējas zemā līmenī, bet nākamais gads vienalga būs vēl liesāks par 2024.gadu.
Pēc Strautiņa teiktā, uz labākiem rezultātiem nekā 2024.gadā var pamatoti cerēt mazumtirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana, kultūra un atpūta, jo reālo algu kāpums turpināsies. Neizpārdoto jauno dzīvokļu krājuma noplakšana, ziņas par lielajiem projektiem, ES fondu apguves neatliekamība, kā arī procentu likmju kritums rada priekšnosacījumus kāpumam celtniecībā.
Turpinās augt pārtikas cenas
Inflācija nākamgad Latvijā gaidāma 2-2,6% apmērā. Nākamajā gadā varētu turpināt augt pārtikas cenas, kā arī turpinās palielināties pakalpojumu cenas, lai gan lieli cenu lēcieni vairs nav gaidāmi.
Zorgenfreija prognozēja, ka gada vidējā inflācija 2025.gadā Latvijā būs 2,6% apmērā.
Viņa norādīja, ka pēc 2024.gada, kas inflācijas ziņā tika pavadīts izteikta enerģijas izmaksu krituma zīmē, 2025.gadā ar mājokli saistītās izmaksas, tostarp komunālie maksājumi, visdrīzāk gadā kopumā saglabāsies aptuveni šā gada līmenī. Elektrības cenas vidēji gadā visdrīzāk būs augstākas nekā 2024.gadā, kamēr apkures cenās joprojām varētu redzēt lejupvērstu tendenci. Degvielas cenās netiek gaidīts kāpums, jo, lai gan akcīze augs, analītiķi prognozē pasaules naftas cenu saglabāšanos aptuveni 2024.gada beigu vai pat zemākā līmenī.
Zorgenfreija arī atzīmēja, ka nākamajā gadā, kāpjot akcīzei, augs alkohola un tabakas cenas, kā arī bezalkoholisko dzērienu cenas. Ņemot vērā pasaules pārtikas cenu virzību un Latvijā vēroto kāpumu algās, arī pārtikas cenas visdrīzāk turpinās augt.
Tāpat viņa uzsvēra, ka iejaukšanās tirgus mehānismos, lai pārtikas cenas mākslīgi pazeminātu, piemēram, nosakot uzcenojuma griestus, nav pareizais virziens augstā pārtikas cenu līmeņa "risināšanai". "Šāda veida iejaukšanās tikai sagrozīs konkurences vidi, var novest pie atsevišķu preču trūkuma veikalu plauktos un visdrīzāk radītu cenu lēcienu pēc ierobežojumu beigām. Turklāt šis būtu vēl viens piemērs, kad Latvijas politiķi iejaucas privātā sektora darbībā, kas tālāk pasliktinās investoru iespaidu par uzņēmējdarbības vidi mūsu valstī," sacīja Zorgenfreija.
Viņa arī piebilda, ka turpinās augt pakalpojumu cenas, jo algu kāpums, lai gan nedaudz piebremzēsies, būs joprojām visai straujš.
Patērētājiem patīkams signāls, pēc Zorgenfreijas teiktā, ir nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošais kritums Ķīnas eksporta preču cenās. Ja Ķīna, kā pasaules lielais ražotājs, eksportē deflāciju, tas mazina spiedienu uz dažādu importēto preču cenām pie mums Latvijā.
Strautiņš sacīja, ka nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija nedaudz pārsniegs 2%.
Vienlaikus viņš arī norādīja, ka 2025.gada pirmajos divos mēnešos cenu kāpums būs straujāks - apmēram 3%, bet turpmākajos mēnešos līdz vasarai to lejup spiedīs pakalpojumu inflācijas krasā sarukšana. "Pērnā gada pirmajā pusē vidējā pakalpojumu mēneša inflācija tālu pārsniedza normu, atbalsojot straujo algu kāpumu," teica Strautiņš, piebilstot, ka kopš šā gada jūlija pakalpojumu inflācija mēneša laikā ir normalizējusies un lieli lēcieni vairs nav gaidāmi.
Strautiņš arī atzīmēja, ka 2024.gada beigu augstās bāzes dēļ pārtikas inflācija joprojām varētu būt virs vidējā līmeņa. Lielākās cerības uz cenu samazināšanos kādā no galvenajām produktu grupām ir eļļas un tauku segmentā, pateicoties tam, ka pēc 2023.gada sausuma 2024.gadā bija ļoti laba olīvu raža. Iespējams, cenas nedaudz samazināsies arī saldumiem, biržās tiekot koriģētiem 2023.gada cukura cenas pārspīlējumiem.
Cenu krituma scenārijs, pēc Strautiņa teiktā, nākamajā gadā ir iespējams arī dārzeņu segmentā, ja būs labvēlīgi laikapstākļi. "Dārzeņu cenas šogad ir gandrīz par 60% augstākas nekā 2020.gadā, lai gan tik liels ražošanas izmaksu kāpums diez vai ir noticis," viņš piebilda.
Tāpat "Luminor Bank" ekonomists atzīmēja, ka enerģijas cenu dinamika nākamajā gadā varētu būt labvēlīga patērētājiem, līdzīgi kā šogad. Mājokļu uzturēšanas izmaksas gada laikā daudz nemainīsies. Ir iespējams, ka nedaudz samazināsies gada vidējās siltuma un elektrības cenas. Turpretim īres maksa kāpj un turpinās palielināties, augot ienākumiem, arī ūdensapgādes cenas kopumā visdrīzāk mainīsies uz augšu.
Pēc Strautiņa minētā, ilglietošanas preču cenas varētu būt kopumā stabilas vai pat lejupejošas, kā tas ir bijis vēsturiski, šo efektu papildinot pandēmijas laikā notikušo pārspīlējumu korekcijai, kas joprojām turpinās. Piemēram, novembrī transportlīdzekļu cenas bija par 4% zemākas nekā pirms gada.
Gašpuitis prognozēja, ka 2025.gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 2%. Nākamgad turpinās augt gan pārtikas, gan komunālo un veselības pakalpojumu cenas.
Viņš arī atzīmēja, ka 2024.gada beigās piedzīvojam inflācijas viļņošanos, kas tuvākajos mēnešos pastiprināsies. Tostarp decembrī inflācija varētu sasniegt 3% atzīmi, bet tad atkal atkāpsies.
"Patlaban inflācija ir sasniegusi līmeni, kas ECB ieskatā ir uzskatāms par pietiekami zemu, lai sniegtu zemas inflācijas ieguvumus. Taču vairums iedzīvotāju ir citās domās un to inflācijas uztvere ir augstāka," sacīja Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka joprojām inflāciju uz leju velk zemākas enerģijas cenas, kamēr pārējos segmentos cenu pieaugums atšķirīgos tempos turpinās. Īpaši saasināti tas tiek uztverts, ja kāpums skar pārtikas, veselības un komunālo pakalpojumus.
"Lai arī darba algas pieaugums nodrošina pirktspējas atjaunošanos, tas norit ļoti nevienmērīgi. Tādēļ ne tikai Latvijā jūtams aizgājušās augstās inflācijas veidotais nogurums un rada rezonansi sabiedrībā. Tas ir arī tādēļ, ka, lai arī inflācija ir zema, tas nozīmē tālāku cenu pieaugumu un vēl pilnā mērā nav notikusi adaptācija pie augstās inflācijas periodā sasniegtajiem cenu līmeņiem," sacīja Gašpuitis.
Viņš arī pieļāva, ka tuvākajā laikā uzstādījums par lielāku valsts iejaukšanos cenu noteikšanā saglabāsies. Taču tas drīzāk draud ar birokrātijas sloga un uzņēmējdarbības sarežģītības pieaugumu, lai gan būtu darāms pretēji. Būtiskākais risks inflācijas noturībai ir enerģijas cenu iespējamā nestabilitāte, kas šobrīd lielas bažas nerada.
Savukārt Purgailis norādīja, ka pēdējos mēnešos Latvijā redzam nelielu inflācijas paātrināšanos, tomēr tiek prognozēts, ka arī 2025.gadā inflācija svārstīsies ap 2% līmeni, kas atbilst ECB mērķa līmenim.
"Prognozējam, ka 2025.gada beigās inflācija Latvijā būs 2,2%. Paredzam, ka, palielinoties iekšējam patēriņam, turpinās saglabāties spiediens uz vidējo patēriņa cenu līmeni, īpaši pārtikai," sacīja Purgailis.
Darba samaksas kāpums mazināsies
Vidējās bruto darba samaksas kāpums 2025.gadā varētu samazināties līdz 6-8%. Tostarp vidējās algas pieaugums publiskajā sektorā gaidāms lēnāks nekā privātajā sektorā. Nozarēs ar zemāku atalgojumu algu kāpums joprojām varētu būt straujāks nekā nozarēs, kurās algu līmenis jau ir salīdzinoši augsts.
Zorgenfreija sacīja, ka bruto vidējā alga 2025.gadā Latvijā varētu pieaugt par 6%, kas ir lēnāk nekā 2024.gadā.
Viņa norādīja, ka 2024.gada laikā redzējām bremzēšanos privātā sektora algu pieaugumā.
"Ņemot vērā, ka algas atspoguļo ekonomikas tendences ar zināmu novēlošanos, prognozējam, ka 2025.gadā vidēji privātajā sektorā algu kāpums vēl būs piezemētāks nekā iepriekšējos gados. Bruto algas augs lēnāk arī tāpēc, ka publiskajā sektorā algu fonda kāpums tiks ierobežots līdz 2,6%," skaidroja Zorgenfreija.
Vienlaikus viņa norādīja, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas noteiks, ka neto algas nākamgad varētu augt pat par diviem procentpunktiem straujāk nekā bruto algas. Tas komplektā ar mēreno prognozēto inflāciju nozīmēs, ka strādājošo pirktspēja 2025.gadā turpinās augt.
Strautiņš minēja, ka nākamgad darba samaksas pieaugums būtiski bremzēsies, uzrādot kāpumu par apmēram 7%.
Vienlaikus viņš norādīja, ka attiecībā uz darba samaksas izmaiņu prognozēm ir vislielākā nenoteiktības sajūta - algu pieaugums Latvijā ir konsekventi prognozēts par zemu, kā arī tas ir bijis nedaudz lielāks, nekā būtu saprātīgi šādā ekonomiskajā situācijā.
"Taču kaut kad algu un IKP koeficienta kāpumam ir jāapstājas," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka minētais koeficients šogad varētu sasniegt apmēram 56,6%, kamēr pērn tas bija vidēji 52,9%, bet 2022.gadā - 49,5%. Iepriekš augstākais līmenis bija 2020.gadā - 51,4%.
"Krītošās preču eksporta tirgus daļas jau signalizē par konkurētspējas problēmām. Tāpēc sagaidu ievērojamu algu pieauguma bremzēšanos, līdz apmēram 7% gadā," sacīja Strautiņš.
Viņš arī atzīmēja, ka jau ilgāku laiku algas nozarēs ar zemāku atalgojumu aug straujāk. Šī tendence varētu turpināties, jo situācijā, kad darba tirgus "atspere ir spriegi uzvilkta", kad uzņēmumiem grūtāk atrast darbiniekus, tas mēdz samazināt algu nevienlīdzību, radot labākas pozīcijas cilvēkiem, kuru iespējas citos apstākļos ir ļoti ierobežotas.
Strautiņš piebilda, ka 2024.gada trešajā ceturksnī algu kāpums vidējo pārsniedza visās četrās nozarēs ar zemāko atalgojumu - viesnīcu un restorānu sektorā, nozarē "citi pakalpojumi", mākslas un izklaides jomā un operācijās ar nekustamo īpašumu.
Purgailis prognozēja, ka 2025.gadā atalgojums vidēji pieaugs par 7%.
"Lai arī visās trijās Baltijas valstīs redzams vidējā atalgojuma pieauguma tempa samazinājums, vēl joprojām darba samaksas pieaugums ir visai straujš. Saglabājoties spiedienam darba tirgū, paredzams, ka vidējās algas Latvijā turpinās ievērojami pieaugt, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu un uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju," teica Purgailis.
Viņš arī norādīja, ka, visticamāk, redzēsim tendences maiņu, kuru novērojām pēdējo gandrīz divu gadu laikā, proti, vidējās algas pieaugums publiskajā sektorā tiek prognozēts lēnāks nekā privātajā sektorā.
Savukārt Gašpuitis atzīmēja, ka, lai arī ekonomikas izaugsme pakāpeniski nostiprināsies, atalgojuma kāpuma tempi palēnināsies, visticamāk, balansējot pie 7-8% līmeņa.
Viņš atgādināja, ka 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro.
"Viens no galvenajiem nosacījumiem ir inflācijas vides stabilizēšanās," sacīja Gašpuitis.
Viņš minēja, ka noteiktos segmentos, īpaši pakalpojumos, atalgojuma kāpums saglabāsies paaugstināts ilgstošāk, uzturot arī atbilstošu spiedienu uz cenām. Visdrīzāk algu pieaugums starp nozarēm varētu vairāk izlīdzināties. Lēnākais kāpums gaidāms tur, kur jau algu līmenis ir salīdzinoši augsts, piemēram, finanšu jomā.
Tāpat Gašpuitis norādīja, ka nākamgad atalgojuma pieauguma tendences palēnināšanos pastiprinās sabiedriskā sektora algu fonda pieauguma ierobežošana. Izaugsmes atgūšanās un darba tirgus ierobežojumi uzturēs spiedienu turpināt celt darbinieku darba samaksu.
"Sagaidām, ka kāpums būs vērojams visās nozarēs. Taču ierasti, ka pat katras nozares un tālāk uzņēmuma ietvaros algu pieauguma tempi atšķirsies un nebūs vispārējs, tādēļ nedrīkst piemirst par pasākumiem darbinieku motivācijas uzturēšanai," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.
Pēc viņa teiktā, atalgojuma pieauguma normalizēšanās ir vēlama, jo zemie kapitāla tēriņi un niecīgais produktivitātes pieaugums rada konkurētspējas zaudēšanas riskus. Tādēļ ir būtiski, ka līdz ar ekonomikas perspektīvu uzlabošanos uzņēmēji aktīvāk pievēršas investīcijām produktivitātē, kas ir galvenā ilgtspējīgas labklājības pieauguma iespēja.
Bezdarba līmenis samazināsies
Paplašinoties un aktivizējoties ekonomikas izaugsmei, Latvijā faktiskais bezdarbs nākamā gada beigās varētu sarukt līdz 6,2-6,6%. Tomēr augstās nenoteiktības apstākļos uzņēmēji darbinieku skaitu palielinās apdomīgi.
Zorgenfreija prognozēja, ka faktiskais bezdarbs nākamā gada nogalē varētu būt ap 6,2%.
Viņa atzīmēja, ka 2024.gadā darba tirgū bija vērojama neliela pasliktināšanās, tomēr 2025.gadā, ekonomikai atkopjoties, bezdarba līmenis palēnām samazināsies.
"Pozitīva ziņa ir tā, ka pēc ilgstošas turēšanās visai pesimistiskā līmenī nesenāko aptauju dati liecina, ka uzņēmumi plāno tuvākajos mēnešos celt darbinieku skaitu," piebilda Zorgenfreija.
Savukārt Gašpuitis prognozēja, ka bezdarba līmenis 2025.gada beigās Latvijā noslīdēs līdz 6,2%.
Viņš arī atzīmēja, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarbs saruka līdz 6,7% un indikācijas par ceturto ceturksni signalizē, ka sezonālais bezdarba pieaugums ziemas periodā varētu būt minimāls.
"Paplašinoties un aktivizējoties izaugsmei, bezdarbs nākamgad slīdēs lejup," teica Gašpuitis, piebilstot, ka pirmie signāli uzrādās Nodarbinātības gaidu indeksā, kas jūlijā un augustā sasniedza zemāko punktu kopš 2022.gada oktobra, bet kopš septembra uzrāda strauju augšupeju. Visticamāk, ka augstās nenoteiktības apstākļos uzņēmēji darbinieku skaitu tomēr palielinās apdomīgi.
Viņš arī norādīja, ka izaugsmes aktivizēšanās palielinās darba iespējas gan pakalpojumu sektorā, gan apstrādes rūpniecībā. Jūtamākās pārmaiņas izrietēs no būvniecības nozares atgūšanās.
"Tikmēr arvien izteiktāk būs jūtams demogrāfiskais slogs - darba tirgū ienācēju plūsma vājinās, bet to skaits, kas tirgu pamet, pieaug," uzsvēra Gašpuitis, piebilstot, ka tādēļ, vērtējot tendences darba tirgū, ir svarīgi uzmanību pievērst arī citiem darba tirgu raksturojošiem rādītājiem.
Tāpat viņš atzīmēja, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits 2024.gada deviņos mēnešos ir sarucis par 5000, ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī turpmākās Latvijas attīstības iespējas. Tādēļ pieaugoša uzmanība jāvelta pasākumiem, kas veicina un saglabā nodarbinātību.
Strautiņš minēja, ka nākamgad darba meklētāju īpatsvars varētu būt vidēji ap 6,5%, kas ir mazāk nekā šogad, kad tas ir tuvu 7%.
"Par spīti ļoti viduvējai ekonomiskajai situācijai kopumā, situācija darba tirgū ir labvēlīga algota darba veicējiem. To apliecina algu kāpums, kas līdz pat trešajam ceturksnim turējās augstā līmenī (9,9%), vienlaikus nedaudz bremzējoties, jo pērn algu kāpums pārsniedza 10%," sacīja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka novembrī reģistrētā bezdarba līmenis bija stabils (5,1%), nevis pieauga, kā tas visbiežāk notiek šajā mēnesī. Uzlabojoties situācijai celtniecībā, starpība starp vīriešu un sieviešu bezdarba līmeni, kas Latvijā ir visaugstākā starp ES valstīm, varētu samazināties.
Savukārt Purgailis norādīja, ka, neraugoties uz diezgan lēno izaugsmi ekonomikā, bezdarba līmenis Latvijā turpinās saglabāties zemā līmenī.
Viņš prognozēja, ka 2025.gada beigās paredzamais bezdarba līmenis būs 6,6%.