Evika Siliņa nosoda jebkādus likuma pārkāpumus, tajā skaitā aizliegtas vienošanās iepirkumos

© Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Valdība šobrīd strādā pie jauna regulējuma, lai noteiktu atbildību par aizliegtu vienošanos veikšanu iepirkumos, aģentūrai LETA pavēstīja Ministru prezidentes padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere.

Kā pauda Lidere, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nosoda jebkādus likuma pārkāpumus, tajā skaitā aizliegtas vienošanās iepirkumos.

Saeima rudens sesijā noraidīja priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem bija rosināts noteikt kriminālatbildību par uzņēmumu aizliegtām vienošanām, tostarp cenu sarunāšanu publiskajos iepirkumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un vairākas citas atbildīgās institūcijas uzskata, ka par šo smagāko konkurences tiesību pārkāpumu publiskajos iepirkumos būtu jāparedz kriminālatbildība, jo karteļu gadījumā tiek neefektīvi ieguldīti valsts un pašvaldību līdzekļi, kā arī iedzīvotāji nesaņem preces un pakalpojumus par tirgus situācijai atbilstošām cenām.

Prokuratūra pēc tam vērsās valdībā, lūdzot risināt jautājumu par kriminālatbildības noteikšanu saistībā ar aizliegtu vienošanos īstenošanu iepirkumos, nepieciešamības gadījumā solot lūgt arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesaisti.

Prokuratūra vairākkārt vērsusi uzmanību uz minēto problēmu par atbildības trūkumu. Ģenerālprokurors Juris Stukāns jau 2023. gada maijā ar vēstuli vērsās pie toreizējā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa (JV) ar priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kurā būtu noteikta kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos. Diemžēl no valdības puses jautājuma netika virzīts, norāda prokuratūrā.

Stukāns tika iesniedzis papildināto lūgumu premjerei, lūdzot to izskatīt un virzīt kā priekšlikumu. Viņš sacīja, ka patlaban ir saņemta atbilde, ka šis jautājums ir nodots tālākai izvērtēšanai. "Ja premjere nesniegs nekādas atbildes, tad man ir vēl variants - es publiski aicināšu arī Valsts prezidentu iesaistīties šajā pasākumā," iepriekš uzsvēra ģenerālprokurors.

Ekonomika

Latvijas lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija paudušas nopietnas bažas par Eiropas Komisijas piedāvāto daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Jaunais budžeta piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas lauksaimniecības finansēšanā, kas, pēc nozares vērtējuma, varot kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt gan vietējo pārtikas ražošanu, gan cenas, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais