Dažas apdrošinātāju valdes pērn dāsni atalgotas, pārspējot pat savus uzraugus, raksta laikraksts Dienas bizness.
No pieejamiem nedzīvības apdrošinātāju 2010. gada auditētajiem pārskatiem izriet, ka apdrošinātāju valdes vairumā gadījumu ir labi atalgotas, padomes atalgojumu nesaņem, bet vidējais darbinieku atalgojums pārsniedz vidējo atalgojumu valstī.
Vislielāko atalgojumu no četriem lielākajiem nedzīvības apdrošinātājiem 2010. gadā saņēma Gjensidige Baltic valdes trīs locekļi – vidēji 13,3 tūkst. Ls mēnesī jeb 159,3 tūkst. Ls gadā katrs. Šāds atalgojuma līmenis pārspēj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes un Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča atalgojumu mēnesī, 2010. gadā kopā ņemot.
Jau vēstīts, ka I. Krūmane 2010. gadā algā saņēma 69,87 tūkst. Ls, bet I. Rimšēvičs pērn gadā saņēma 80,2 tūkst. Ls. Finanšu tirgus un valsts monetārās politikas uzraugu alga pērn saruka, toties Gjensidige valdes atalgojums pieauga par 30%. Baltas valde 2010. gadā bija otra vislabāk apmaksātā, un valdes atalgojums bijis augstāks nekā kādam no tirgus uzraugu vadītājiem. ERGO pērn atalgoja vienu valdes locekli, ko ERGO Baltijas valdes priekšsēdētājs Ķēstutis Bagdonavičs skaidroja ar vienotu ERGO valdi Baltijā, tādējādi valdes locekļi saņem atalgojumu pēc viņu rezidences valsts. BTA valde un padome pērn nav centušās sevi dāsni atalgot – to vidējais mēneša atalgojums bijis 1,5-2 tūkst. Ls, bet gadā kopumā valde izmaksāja 112 tūkst. Ls. Iespējams, salīdzinoši zemāka atalgojuma iemesls ir viena no līdzīpašniekiem atrašanās valdē.
Lielāko vidējo mēneša atalgojumu darbinieki saņem Baltā – ap 761 Ls. No kompānijas paskaidrojuma izriet, ka vidējo līmeni uz augšu ceļ britu kolēģi, kuriem alga tiek maksāta Lielbritānijā, tāpēc izdevumos ir arī PVN no šīm summām, kā arī samaksātie nodokļi Latvijā un Anglijā.