Kaut arī degvielas cenas Latvijā varētu būt sasniegušas griestus, pēc divām nedēļām – 1. jūnijā – gaidāms jauns benzīna cenu lēciens, jo stāsies spēkā augstāka akcīzes nodokļa likme, kas benzīnu automātiski sadārdzinās par 2,5 santīmiem litrā.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns Neatkarīgajai skaidroja, ka šobrīd neviens nevar precīzi pateikt, cik degvielas uzpildes stacijās benzīns maksās 1. jūnijā, kad stāsies spēkā jaunās akcīzes nodokļa likmes. «Degvielas cenas pasaules tirgū šobrīd svārstās – vienu dienu tās kāpj, otru dienu krīt. Patlaban nav saskatāma tendence, kas liecinātu par degvielas cenas noturīgu kāpumu vai kritumu. Maija sākumā cenas Latvijas benzīntankos samazinājās vidēji par vienu santīmu litrā, un kopš tā brīža – jau aptuveni 10 dienas – tās ir bijušas stabilas,» sacīja M. Stirāns.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka, sākot ar 1. jūniju, benzīnam Latvijā tiks piemērota jauna akcīzes nodokļa likme – 0,289 lati par litru līdzšinējo 0,269 latu par litru vietā. Līdz ar to 1. jūnijā benzīna cena automātiski kļūs par 2,5 santīmiem litrā augstāka – 2 santīmi akcīzes nodokļa izmaiņu dēļ un 0,5 santīmi PVN ietekmē. Vakar 95. markas degviela Statoil degvielas uzpildes stacijā maksāja 92,4 santīmus, Nestē – 91,2 santīmus. Ja degvielas cenas saglabāsies šajā līmenī, tad pēc divām nedēļām benzīna litrs varētu maksāt attiecīgi 94,9 un 93,7 santīmus litrā.
Par to, vai jau šobrīd ir sasniegti degvielas cenu griesti Baltijā, kā to apgalvo Neste Oil viceprezidents Panu Kopra, M. Stirāns šaubījās.
«To, vai ir sasniegti degvielas cenas griesti vai nav, šobrīd ir grūti pateikt. Privātais sektors degvielas sadārdzināšanos, protams, izjūt. Taču gribu atzīmēt, ka degvielas cena nav atkarīga no iedzīvotāju pirktspējas. Ja pasaules biržās degvielas cena turpinās celties, tad arī benzīntakos degvielas cenas diemžēl kāps neatkarīgi no Latvijas iedzīvotāju maksātspējas. Tas, ka samazinās degvielas patēriņš, tiešām ir fakts,» atzina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada trijos mēnešos mazumtirdzniecībā kopumā realizētas 149 940 tonnas degvielas, kas ir par 4% mazāk nekā 2010. gada attiecīgajā periodā. Visvairāk samazinājies mazumtirdzniecībā realizētā benzīna apjoms – par 9%, savukārt autogāzes apjoms pieaudzis par 18%. Vairumtirdzniecībā 2011. gada trijos mēnešos realizēts par 22% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Līdz ar pārdošanas apjomu samazināšanos kritusies arī akcīzes nodoklī iekasējamā summa. Pēc VID rīcībā esošās informācijas, kopumā šā gada trijos mēnešos akcīzes nodoklī par degvielu iekasēts par 9 procentiem mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Vislielākais samazinājums bijis akcīzes nodokļa ieņēmumos par svinu nesaturošo benzīnu – par 2,76 miljoniem latu jeb 12 procentiem, lai gan 1. janvārī svinu nesaturošajam benzīnam ar bio piejaukumu akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 1,3 santīmiem uz litru.
Pēc M. Stirāna vērtējuma, degvielas patēriņa samazināšanās ir skaidrojama ne tikai ar degvielas sadārdzināšanos, bet arī ar ekonomikas sašaurināšanos un pelēkā tirgus uzplaukumu. «Pēc aptuvenām aplēsēm pelēkais degvielas tirgus šobrīd jau sniedzas desmitos procentu no kopējā degvielas mazumtirdzniecības apjoma. Un šajā gadījumā lielākās bažas ir par to, ka valsts zaudē ievērojamu nodokļu ieņēmumu daļu,» sacīja M. Stirāns.