Cērps: Iemaksu samazināšana pensiju otrā līmeņa fondos neveicina pārliecību nedz par nodokļu, nedz par pensiju sistēmas stabilitāti

Latvijai ir jādomā par pirmā pensiju līmeņa ilgtspējību, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

"Latvija globāli daudzos ar valstu konkurenci saistītos jautājumos ir viduvējība. Tādēļ mūsu kopīgais uzdevums ir darīt maksimāli visu, lai šeit veidotu stabilu, prognozējamu un draudzīgu vidi ne tikai ārvalstu, bet arī vietējām investīcijām. Mums šeit ir ļoti daudz darāmā," teica Cērps.

Tostarp viņš norādīja, ka iemaksu samazināšana pensiju otrā līmeņa fondos neveicina pārliecību nedz par nodokļu, nedz par pensiju sistēmas stabilitāti.

Cērps atzīmēja, ka arguments, ka iebildumi pret iemaksu samazināšanu uz noteiktu periodu otrajā pensiju līmenī ir saistīti tikai ar banku un aktīvu pārvaldītāju peļņas motīviem, īsti neiztur kritiku, jo aktīvu pārvaldītāju ienākumi no šī ļoti specifiskā biznesa, kuram klientus faktiski piegādā valsts, tiek regulēti ar Latvijas Bankas noteikumiem.

"Valsts šos ienākumus ir limitējusi, un tas ir ārkārtīgi regulēts bizness. Tādēļ es īsti neredzu šī argumenta pamatojumu. Īstā problēma ar atskaitījumu samazinājumu ir tā, ka biežas izmaiņas pensiju sistēmā nenāk par labu ne cilvēkiem, ne pensiju sistēmas stabilitātei," sacīja Cērps.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pensiju sistēmai, protams, ir jābūt dinamiskai, proti, ja ir redzamas strukturālas problēmas nākotnē, tās ir jārisina jau tagad.

Tostarp Cērps atzīmēja, ka galvenā strukturālā problēma nākotnē nav pensiju otrajā līmenī, tā ir pensiju pirmajā līmenī, jo Latvijā samazinās strādājošo skaits un kļūs arvien vairāk cilvēku, kas būs pensijas vecumā, ja Latvijā netiks īstenoti pasākumi, kas kontrolētā veidā nodrošinās kvalificēta darbaspēka imigrāciju.

"Tādēļ mums drīzāk būtu jādomā par to, kā veicināt pirmā pensiju līmeņa ilgtspējību. Un tam obligāti nav jānotiek ar formulu grozīšanu "Excel" tabulās attiecībā uz abiem pensiju līmeņiem, bet gan drīzāk ar pasākumiem, kas var veicināt to, lai Latvijā nesamazinās strādājošo skaits uz vienu pensionāru," uzsvēra asociācijas vadītājs.

Jau vēstīts, ka Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.