Eksperti sniedz padomu, kā cilvēks vecumdienās pats sevi varētu nodrošināt ar pensiju
TV24 raidījumā "Naudas cena”, analizējot situāciju nekustamo īpašumu tirgū un ar to saistītās nodokļu izmaiņas, proti, nākamgad būs divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā, bet kapitāla pieauguma nodokli iecerēts palielināt no 20% uz 20,5%, kā arī būs mainījies NĪN, raidījuma viesi bija vienisprātis, ka nekustamais īpašums ir labs ieguldījums, lai cilvēks vecumdienās pats sevi varētu nodrošināt ar pensiju.
"Par procentu samazinot iemaksu 2. pensiju līmenī, valdība dod skaidru signālu, ka nākotnē pensijas būs mazākas,” sprieda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (AS). "Un, ja saki A, tad saki arī B - tātad būtu tikai godīgi pateikt: cilvēki, domājiet par savām vecumdienām! Ja jūs neveidojat pensiju maksājumus, ja jums ir zema alga, tad jums jādomā par kaut ko citu - nopērciet dzīvokli, lai varētu izīrēt, vai ieguldiet akcijās. Līdz šim cilvēki uzticējās pensiju sistēmai, bet sabiedrība aug, attīstās, un šī uzticēšanās samazinās.”
Arī LANĪDA valdes priekšsēdētājs, "ARCO REAL ESTATE” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits iesaka pirkt kādu īpašumu, īpaši gados jauniem cilvēkiem: "Nepaļaujieties, ka jums kaut kas būs! Šogad ir piedzimuši 13 000 bērnu, bet pensionējušies 28 000 pieaugušo. Man ļoti patika, kā teica Rostovska kungs: "Kas draudzējas ar kalkulatoru, labi saprot, ka pensiju nebūs.”
Bankas "Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš izteikumos gan bija piesardzīgāks un teica, ka nevajag mētāties ar frāzēm, ka pensiju nebūs, un, runājot par nodokļiem, noteica: "Es labprāt dzīvotu pasaulē, kur vispār nav nodokļu. Un, ja ekonomisti parasti par daudz ko strīdas, tad viena lieta, par ko viņi ir vienisprātis, ir NĪN. Tas ekonomikai ir vismazāk kaitīgais, tas nav tas sliktākais nodoklis.”
Lai arī tiek prognozēts, ka nākamgad situācija ar nekustamajiem īpašumiem Latvijā varētu uzlaboties, šobrīd, kā atzīst Šmits, tirgus ir stagnējošs. "Ja paskatāmies uz datiem - šogad līdz 11. oktobrim bija notikuši 49 000 darījumu, pagājušajā gadā tie bija 55 000. Kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tiek būvēti jaunie projekti, kuros viens kvadrātmetrs maksā 4000 eiro. Latvijā šis cipars ir krietni zemāks - 2500 eiro, taču tik un tā jauno dzīvokļu projektu realizācija nesokas tik labi, kā varētu vēlēties. Otrreizējā tirgus indekss Rīgā ir 850 eiro kvadrātmetrā. Taču cilvēkiem tik un tā ir nedrošības sajūta, jo, ja ekonomisti saka, ka ekonomika stagnē, ja valdības cilvēki brīdina, ka būs grūti laiki, tad skaidrs, ka tiks meklēti rīki, no kurienes paņemt vairāk naudas. Un šis ir tas rīks - no mājokļa, no nodokļiem. Un tas nav labi.”