EM: Patērētāju noskaņojums veikt lielākus pirkumus joprojām ir piesardzīgs.

Iedzīvotāju vēlme tērēt arī turpmākajos šā gada mēnešos saglabāsies piesardzīga, tomēr nākamajā gadā pircēju aktivitāte pakāpeniski varētu pieaugt, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Šā gada septembrī mazumtirdzniecības apgrozījumam bija vērojams ļoti mērens kāpums. Neskatoties uz iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, patērētāju noskaņojums veikt lielākus pirkumus joprojām ir piesardzīgs.

Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 0,5%. Tomēr neliels mazumtirdzniecības apjoma kritums ir vērojams salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - septembrī, salīdzinot ar augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 0,3%, ko noteica nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga nepārtikas precēm un degvielai, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas precēm samazinājās.

Septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8%. Straujākais apgrozījuma kāpums par 19,6% bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā, savukārt kāpums par 7,4% bija ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā.

Mērenāks kāpums par 5,1% bija vērojams kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā, par 3,1% - mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos, savukārt kāpums par 2,2% bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā, bet par 0,4% - tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā.

Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk samazinājās grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā - par 12,2%. Kritums par 7,1% bija arī sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā.

Mērenāks kritums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā - par 3,5%, bet par 1,7% samazinājās farmaceitisko un medicīnisko piederumu tirdzniecība, bet par 0,2% saruka metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā.

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums par 12,5% septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos, bet par 14,4% turpināja strauji samazināties arī pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem.

Savukārt mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā septembrī bija vērojams straujš apgrozījuma kāpums - par 13,7%.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, saruka par 3,4%. Mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikai kopš aprīļa atkal sarūk. Lai gan pārtikas produktu cenu straujais kāpums ir mitējies, cenu līmenis pārtikai joprojām saglabājas augsts, kas turpina ietekmēt arī pārtikas preču apgrozījumu.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās turpina pieaugt, norāda Šnīdere. Septembrī tas pieauga par 1,9%, salīdzinot ar 2023.gada septembri, ko noteica būtiski zemākas degvielas cenas nekā iepriekšējā gada septembrī.

Kopumā šā gada deviņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 0,6% augstāks nekā 2023.gada janvārī-septembrī, ko lielā mērā noteica degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums par 2,9%.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,7%.

Šnīdere prognozē, ka reālo ienākumu kāpums un cenu stabilizēšanās atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicinās pirktspējas pieaugumu.