Kopš 2000. gada pārtikas cenas dubultojušās

Salīdzinot ar 2000. gadu, patēriņa cenas pieaugušas par 76,6 procentiem. Pārtika, degviela, elektrība, izglītība un veselības aprūpes pakalpojumi šo vienpadsmit gadu laikā kļuvuši divtik dārgi.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ik mēnesi ziņo par patēriņa cenu pārmaiņām. Tās ir nepilna procenta vai nedaudz lielākā amplitūdā, aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenas kāpušas par 1,1%. Gada inflācijā pārmaiņas parasti ir jūtamākās – šā gada aprīļa cenās, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, CSP reģistrējusi 4,5% lielu inflāciju.

Neatkarīgā ielūkojās CSP datos par 2000. gadu un secināja, ka šo vienpadsmit gadu laikā patēriņa cenas pieaugušas par 76,6%, tai skaitā pārtika kļuvusi dārgāka par 109,4%, elektrība par 141,4%, degviela par 144,9%, izglītība – par 151,7%, veselības aprūpe – par 118%. Atsevišķu preču, produktu un pakalpojumu cenas ir pieaugušas vēl dramatiskāk – kartupeļi un tabakas izstrādājumi kopš 2000. gada sadārdzinājušies aptuveni četras reizes, slimnīcu un finanšu pakalpojumi – trīs reizes. Dubultojušās maizes, piena, siera, gāzes, siltuma cenas. Divtik dārgāk nekā 2000. gada aprīlī tagad maksāja tūrisma un frizētavu pakalpojumi.

Pārtikas cenas dubultā

Neatkarīgās aptaujātie eksperti pieļauj, ka maijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas varētu nedaudz samazināties, taču 2000. gada līmenis noteikti netiks sasniegts. «Maijā pārtikas un degvielas cenu pieaugumam vajadzētu mazināties, ņemot vērā, ka pasaules biržās vairs nav vērojams tālāks energoresursu un citu izejvielu cenu kāpums. (..) Jebkādi nodokļu palielinājumi, esot salīdzinoši augstai inflācijai, palielina risku, ka pārlieku augstas inflācijas dēļ eiro 2014. gadā ieviest neizdosies,» brīdināja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Arī Swedbank inflācijas kāpumā saskata risku iespējai ieviest eiro pēc divarpus gadiem. «Mūsu patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam ir 4,2%. Ja pasaulē turpināsies izejvielu līdzšinējais cenu pieaugums, arī Latvijas inflācija var izrādīties straujāka. Tas pastiprina nepieciešamību pēc valsts rīcības, jo pieaug risks, ka inerces dēļ inflācija 2012. gadā nesamazināsies tik strauji, lai varētu izpildīt Māstrihtas kritēriju 2013. g. sākumā. Būtiski sākt tagad, lai pasākumi nestu augļus jau nākamgad. Tikai ar patēriņa nodokļu nepaaugstināšanu nākamgad var nepietikt,» teica Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.