Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011. gada martā Latvijā rūpniecības produkcija saražota 401,2 miljonu latu vērtībā. Salīdzinot ar februāri, pieaugums bijis par 1,4%, bet ar pagājušā gada martu – pieaugums par 9,8 procentiem.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka pēc piebremzēšanās gadumijā martā apstrādes rūpniecības izlaide atgriezusies 2010. gada otrās puses vidējā līmenī. «Martā kāpumu veicināja ne tikai metālapstrādes un mašīnbūves, ķīmijas un farmācijas, pārtikas nozares, bet arī negaidīti straujš kokrūpniecības pieaugums – par 6,9 procentiem,» teica L. Strašuna. Arī DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka kokapstrādes pieaugums ir lielāks, nekā varēja sagaidīt. «Izlaides apjoms visos gada pirmajos mēnešos pārsniedz jebkad līdz šim sasniegto, un martā uzstādīts jauns rekords. Patlaban nākotnes prognoze ir mēreni labvēlīga, koksnes resursu visumā pietiek, un nozare pakāpeniski, bet sistemātiski kāpj pa pievienotās vērtības ķēdes kāpnēm uz augšu,» sacīja P. Strautiņš. Pārsteigums bijis apģērbu ražošanas pieaugums, jo īpaši zinot to, ka nozare jau ilgāku laiku ziņo par 300 līdz 500 darbinieku trūkumu. Pēc eksperta secinātā, šogad arī vētraini attīstās gatavo metālizstrādājumu, iekārtu, elektrisko iekārtu, piekabju ražošana. Metālu ražošanā pagaidām tik strauju pārmaiņu neesot, taču situācija mainīsies gada nogalē pēc Liepājas metalurga rekonstrukcijas.
Tomēr, pēc SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša vērtējuma, situācija nebūt nav tik rožaina, jo šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada pēdējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem rūpniecībā vērojams 2% kritums, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā pat par 3,1 procentu. Turklāt gada otrajā pusē bāzes efekta ietekme izzudīs, tāpēc būtiski mazināsies rūpniecības izlaides izaugsmes tempi gada griezumā.
«Lai arī vietējais patēriņš pakāpeniski sāk atgūties, kas ļauj nedaudz palielināt apgrozījumu arī vietējā tirgū, rūpniecības izaugsme galvenokārt balstās uz eksporta apgrozījumu pieaugumu, tajā skaitā arī uz eksporta cenu palielināšanas rēķina. Pēdējā gada laikā vērotais cenu pieaugums virknē nozaru ļauj gūt lielāku peļņu bez izlaides apjomu palielināšanas,» norāda E. Rudzītis. Viņaprāt, cenu celšanas stratēģija nevar tikt īstenota mūžīgi un tāpēc uzņēmumiem jādomā par konkurētspējas saglabāšanu, jaudu palielināšanu un produktivitātes celšanu.
Arī L. Strašuna uzskata, ka apstrādes rūpniecības izaugsmi turpina virzīt eksportējošie uzņēmumi, un to turpmākā attīstība būs atkarīga no ārējā pieprasījuma pēc Latvijas precēm. Neskatoties uz joprojām pastāvošiem riskiem, piemēram, parādu krīzi Eiropā, izejvielu cenu dinamiku un citiem, sagaidāms, ka ārējais pieprasījums augs, turklāt straujāk tieši Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, proti, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā. Turklāt Latvijas ražotāju konkurētspēja pēdējos divos gados būtiski uzlabojās. Tomēr, lai gūtu labumu no augošā pieprasījuma, ir nepieciešamas adekvātas ražošanas jaudas un kvalificēts darbaspēks, kas izstrādātu un ražotu produktus, kā arī atrastu tiem noieta tirgus un spētu tos izdevīgi pārdot. Tas prasa investīcijas. Sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad būtiski pieaugs, tomēr ir nepieciešams laiks, lai tas atspoguļotos rūpniecības izlaidē, secināja Swedbank.
***
UZZIŅAI
Rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas 2011. gada martā, salīdzinot ar 2010. gada martu (salīdzināmās cenās), %
Visa rūpniecība 9,8
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde –23,6
Pārtikas produktu ražošana 1,4
Tekstilizstrādājumu ražošana 4,2
Apģērbu ražošana 49,9
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana 19,4
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 4,5
Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 20,8
Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 43,2
Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 46,4
Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 11,2
Mēbeļu ražošana 7,3
Elektroenerģija un gāzes apgāde 8,8
Avots: CSP