Melnās piektdienas fenomenu pamanījuši pat apdrošinātāji

© Publicitātes foto

Mistiska un mazliet baisa – tāda daudziem šķiet “melnā piektdiena” jeb 13. datums piektdienā: kombinācija, ko piedzīvosim arī šajā septembrī un kuru daudzi uzskata par īpaši neveiksmīgu. Arī apdrošināšanas statistika ir nepielūdzama – BALTA (PZU grupa) par dažādām “melnajās piektdienās” notikušām likstām izmaksājusi vairāk nekā 1 miljonu eiro.

Kaut arī zinātnisku pierādījumu nav, pastāv uzskats, ka “melnās piektdienas” savu biedējošo auru ieguvušas jau 14. gadsimta sākumā, kad pēc Francijas karaļa pavēles masveidā arestēti Templiešu ordeņa biedri. Lāsti, kas gūlušies pār nākamajām paaudzēm, bijuši tik baisi, ka vēl līdz šai baltai dienai leģendas par nelāgiem un mistiskiem notikumiem tieši “melnajās piektdienās” liek daudzām sirdīm neomulīgi notrīsēt, un ir definēts pat īpašs fobijas paveids - bailes no piektdienas, 13. datuma.

BALTA par piektdienās, 13. datumā, notikušiem negadījumiem četru gadu laikā izmaksājusi mazliet vairāk par miljonu eiro. Īpaši “dārgs” izrādījies 2020. gada 13. marts, kad atlīdzībās par dažādām likstām izmaksāti teju 300 000 eiro, tai skaitā lielākā fiksētā “melnās piektdienas” atlīdzība par sadegušu kravas automašīnu VOLVO FH, zaudējumiem sasniedzot ap 95 000 eiro. Otra lielākā atlīdzība - ap 35 000 eiro - izmaksāta par 2023. gada janvārī notikušiem plūdiem, kad kādā ēkā ūdens vairāk nekā nedēļu turējies 1,6 m augstumā, sabojājot apkures sistēmu, elektroinstalāciju, inženierkomunikācijas un telpu interjeru.

“Droši vien negadījumi “melnajās piektdienās” vismaz daļēji ir saistīti ar psiholoģiskiem faktoriem - ja cilvēks sevi īpaši noskaņo uz to, ka var notikt kaut kas slikts, tas agri vai vēlu arī notiek, jo spriedze un trauksme nevienam nepalīdz justies droši, cilvēki kļūst saspringti, neveikli un neuzmanīgi. Bet kopumā apdrošināšanu tieši neietekmē ne pilnmēness, ne piektdiena, 13. datums, nedz arī Merkūrs retrogrādā vai citi astroloģiski biedēkļi. Negadījumu un atlīdzību pieteikumu skaitu nosaka daudz objektīvāki apstākļi, piemēram, gadalaikam raksturīgi laikapstākļi ar sniegu, ledu vai vētrām, un nedēļas diena - pirmdienās atlīdzību pieteikumu skaits parasti pieaug, jo klienti brīvdienās atlīdzības piesaka retāk, atliekot to uz tuvāko darba dienu,” stāsta BALTA Nelaimes gadījumu un ceļojumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Tiesa, pēdējos četros gados vidējais negadījumu skaits “melnajās piektdienās” patiešām bijis par aptuveni 13% lielāks nekā vidēji katru dienu pārējā gada griezumā. Likstām īpaši bagāts bijis 2021. gada 13. augusts ar 224 apdrošināšanas atlīdzībām, kas ir par 37% vairāk 2021. gada vidējo rādītāju 164. Tomēr nevar teikt, ka “melnās piektdienas” ir bīstamākas par citām dienām, piemēram, pērn 13. janvārī saņemto pieteikumu skaits bija mazāks, turklāt, aplūkojot katru “melnajā piektdienā” notikušu incidentu, redzams, ka visi pieteikumi ir sezonai raksturīgi un nekādas neizskaidrojamas tendences nav novērojamas.

“Kaut arī BALTA “melnajās piektdienās” saņem nedaudz vairāk atlīdzību pieteikumu nekā citās dienās, patiesībā negadījumi notiek un atlīdzības tiek pieteiktas neatkarīgi no tā, kāds datums kalendārā. Tāpēc aicinām nepievērst datumam tik lielu uzmanību, bet saglabāt vēsu prātu un būt piesardzīgiem katru dienu, savukārt rūpes par finansiālo atbalstu uzticēt apdrošināšanai,” iesaka BALTA Nelaimes gadījumu un ceļojumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Ekonomika

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais