Sagatavots rīkojuma projekts par papildus 2 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas Televīzijai

© Ģirts Ozoliņš/MN

Lai 2024. gadā nodrošinātu Latvijas Televīzijas kritiskās infrastruktūras un darbības nepārtrauktību valsts ārējā apdraudējuma gadījumā un veiktu vienotās režijas pults iegādi TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai, papildus nepieciešams finansējums 1 950 687 euro apmērā, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali".

Piešķirtā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt Latvijas Televīzijas vienotās režijas kompleksa otrās kārtas izbūves realizāciju, tai skaitā centralizēt video un audio vadības pultis, komutatorus, kā arī papildus pieslēgt divas Latvijas Televīzijas raidījumu studijas, tādējādi nodrošinot iespēju paralēli veikt darbu ar četrām studijām. Ieviešot šādu unificētu tehnisko risinājumu, tiktu atslogots pašreiz ierindā esošās režijas slogs un varētu pieslēgt 8 un 14 kameru pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS), kurus Latvijas Televīzija plāno iegādāties 2025. gadā, kā arī no vienotās režijas būtu iespējams attālināti pārvaldīt citus mobilo televīzijas kameru risinājumus (attālināto studiju un mobilo televīzijas kameru vadība izmantojot 5G un optiskos pieslēgumus no televīzijas satura ražošanas lokācijām ārpus Latvijas Televīzijas ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā). Skatīt vienotās režijas piemēru Lietuvas sabiedriskajā televīzijā (LRT) attēlā anotācijas pielikumā.

Projekts paredz Latvijas Televīzijai nepieciešamo finansējumu 2024. gadam 1 950 687 euro apmērā kritiskās infrastruktūras un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts ārējā apdraudējuma gadījumā atbilstoši MK noteikumu prasībām piešķirt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais