Augstās graudu cenas, kas mudinājušas izpārdot teju visas graudu rezerves, un nepieciešamība pārsēt bojā gājušies ziemājus, radījuši sējas graudu deficītu Latvijā.
Ikšķiles zemnieku saimniecība Lauciņi nedēļas sākumā steidza pabeigt graudu sēju. Pēc saimnieka Aināra Siliņa Neatkarīgajai teiktā, šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem sēja nav ne aizkavējusies, ne īpaši aizsteigusies laikam priekšā. Lauciņu saimnieks gan raizējas, ka iesētajiem augiem varētu pietrūkt mitruma, jo siltās Lieldienas, par kurām priecājās lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, pamatīgi izsusināja laukus.
Kamēr saimnieks izrādīja apkārtējos laukus, viņa mobilais tālrunis tikpat kā nepārstāja pievērst saimnieka uzmanību. Teju katrs zvanītājs interesējās par iespēju iegādāties sēklu. Diemžēl daudziem nācās atteikt, un A. Siliņš zvanītājiem skaidroja, kur vēl varētu iegādāties graudus sējai.
«Sēklas graudi šopavasar kļuvuši par deficītu. Lielie zemnieki jau ziemas vidū sāka interesēties par sēklu, savukārt mazie kā katru gadu sēklas iegādi atlika uz pēdējo brīdi. Diemžēl šobrīd Latvijā graudus sēklai vairs tikpat kā nekur nevar nopirkt,» atzīst A. Siliņš. Viņš sēklu deficītam saredz divus iemeslus, proti: augstās cenas, kas mudināja pārdot graudus ārpus Latvijas un nepaglabāt tos sēklai kā citus gadus, un ziemājiem nelabvēlīgā ziema.
«Daudzviet Latvijā ziemājus nācās pārsēt. Tie neizturēja biezo sniega segu, zem kuras sējumi sāka sust. Iepriekšējās brīvdienās biju Madonā, un arī tajā pusē uz ziemāju laukiem paveras bēdīgs skats. Zemniekiem ir jāizšķiras, vai pārsēt sējumus, kas, protams, sadārdzina izmaksas,» sacīja A. Siliņš.
Turklāt jārēķinās, ka šogad saimniekošanu arī bez dabas radītām likstām sadārdzina degvielas, elektrības, gāzes, minerālmēslu un citu resursu cenu kāpums. «Tas ietekmē vairāk nekā valdības paaugstinātie nodokļi,» secina A. Siliņš.
Viņš nevarēja prognozēt, cik lielu iespaidu uz graudu cenu rudeni varētu atstāt resursu cenu kāpums. Tomēr, viņaprāt, arī šābrīža augstajai graudu cenai vairāk ir spekulatīvs raksturs nekā objektīvs pamats.
Z/s Lauciņi specializējusies augkopībā. Saimniecība audzē gan graudaugus, gan rapsi, gan zālāju sēklas. A. Siliņš pieļauj, ka nākamgad varbūt pamēģinās audzēt arī kaņepes šķiedrai. Šogad ar tehniku Lauciņi izlīdzēs vienam citam saimniekam, kurš jau ir sasparojies šīs kultūras audzēšanai.
Lauciņi šogad apsaimnieko aptuveni 900 hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa nav pašu īpašums, bet gan paņemta nomā. Kā pozitīvu iniciatīvu viņš min valdības lēmumu neapkoptus laukus aplikt ar paaugstinātu zemes nodokli. «Agrāk saimnieki, kuri paši neapstrādāja savu zemi, nelabprāt to iznomāja citiem. Tagad, kad mainījusies likumdošana, zemes saimnieki daudz atbildīgāk izvērtē, ko darīt ar tādu zemi, ko nevar vai nevēlas apsaimniekot. Arī mēs esam saņēmuši piedāvājumus apsaimniekot šādu zemi. Diemžēl arī mēs varam apstrādāt tikai tik, cik mums atļauj resursi,» atzina A. Siliņš. Viņaprāt, valdībai vajadzētu izvērtēt arī simtlatnieku programmas efektivitāti, jo tā šobrīd bremzē ražošanas attīstību. Ražotājiem, tajā skaitā zemniekiem, ir grūti atrast strādniekus, jo daudzi bezdarbnieki labāk izvēlas saņemt pabalstus un piedalīties šajā programmā nekā strādāt algotu darbu.
***
VIEDOKLIS
Sandis Jansons, Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors
– Rīgas dzirnavnieks ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā un nemainīgi katru gadu sadarbojas un iepērk graudus no vairāk nekā 70 zemnieku saimniecībām visā Latvijā.
Šogad garās un sniegiem bagātās ziemas dēļ daudzās zemnieku saimniecībās ir bojāti ziemāju sējumi, kas šobrīd daudzviet ir jāpārsēj. Graudu kvalitātes nodrošināšanai sarunās ar zemniekiem mēs aicinām atdalīt pārziemojušos sējumus no jaunajiem sējumiem. To nogatavošanās laiks atšķīrās, kā arī kvalitātes parametri, un mēs negribētu, lai vasarāju piemaisījumi samazina ziemāju kvalitāti. Labāk šāda veida ražu nodot atsevišķi un saņemt piemaksu par kvalitatīviem, viendabīgiem graudiem.
Tāpat šogad zemniekiem iesakām sekot graudu attīstībai un izvērtēt nepieciešamību izmantot mēslojumā slāpekli. Pērn, pateicoties labiem laika apstākļiem, proteīna saturs, kā arī lipekļa kvalitāte graudos bija ļoti laba. Lai graudi tiktu kvalificēti kā pārtikas izejviela, tieši šie kvalitātes rādītāji ir vieni no svarīgākajiem.