Eksperts: Nodokļu izmaiņu scenārija piedāvājums samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī vēl vairāk mazinās iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus

Nodokļu izmaiņu scenārija piedāvājums samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī vēl vairāk mazinās iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus, aģentūrai LETA pauda Finanšu nozares asociācijas padomnieks Andris Kerls.

Lai gan risinājuma ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu "terminētu" samazināšanu mērķis - sloga samazināšana darba devējiem - ir atbalstāms, tomēr pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai, uzsver Kerls.

Viņš norāda, ka piedāvātais risinājums liks iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt Kerls uzsver, ka pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda - uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā.

Pieņemot lēmumu samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no 6% līdz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā uzkrāt apmēram 1,3 miljardus eiro. Kerls norāda, ka pašlaik nevienā valdības piedāvātajā materiālā nav skaidrots un attiecīgi nav arī saprotama publiskajā telpā izplatītā informācija, ka no šāda samazinājuma valsts fondēto pensiju shēma zaudētu vien 203,9 miljonus eiro. "Šāds aprēķins ir apšaubāms, jo pagājušajā gadā vien pensiju otrā līmeņa dalībniekiem uzkrājums kopumā pieaudzis par vairāk nekā vienu miljardu eiro," viņš pauž.

Kerls norāda, ka politikas veidotājiem ir skaidri zināms, ka daļai iedzīvotājiem nav citu būtisku personisku uzkrājumu. Latvija uzkrājumu ziņā būtiski atšķiras uz pārējo Baltijas valstu fona. Tādēļ ilgtermiņa sociālā nodrošinājuma risinājuma vietā, kaitējot tā ilgtermiņa darbībai un rezultātiem, tiek piedāvāts risinājums, kas pie viena arī kaitēs vairāku gadu garumā ieguldītāju kopīgiem centieniem veidot ilgtermiņa uzkrāšanas un ieguldīšanas kultūru.

Viņš arī vērš uzmanību uz demogrāfiju - turpmākajos 20 gados šī slodze krietni pieaugs. Piemēram, ja šobrīd vienu pensionāru pensiju pirmajā līmenī uztur trīs strādājošie, tad 2050.gadā tie būs divi strādājošie uz vienu pensionāru. Ienākumu un strādājošo daļas samazinājums gaidāms par 33%.

Priekšlikumā paredzēts iemaksas pensiju pirmajā līmenī palielināt par vienu procentpunktu, bet šim risinājumam nav garantēta augoša finansiālā seguma nākotnē, jo pensiju pirmais līmenis tiek finansēts no aktuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kerls norāda, ka publiski jau vairākkārt no speciālistu puses vērsta uzmanība, ka šāds solis nepārprotami signalizē par nekontrolētiem pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē, neizbēgami to paaugstinot straujāk, nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums.

Kerls vērš uzmanību arī uz piedāvātā risinājuma atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa savā praksē attiecībā uz valsts fondēto pensiju sistēmu jau iepriekš ir norādījusi, ka sociālās aizsardzības sistēma nedrīkst tikt izmantota kā instruments īstermiņa mērķu sasniegšanai. Politiķiem jāapsver katra lēmuma ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju un savlaicīgi jāveic ekonomiskā un demogrāfiskā riska novērtēšanas pasākumi.

Vienlaikus Kerls atzīst, ka nodokļu pārskatīšanas scenārijā ir iekļautas arī vairākas nepārprotami atbalstāmas izmaiņas, kas motivētu ikvienu pašu veidot uzkrājumu un uzlabot strādājošo atalgojuma iespējas - iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju limita palielināšanu, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojamās summas paaugstināšanu gan par dāvanām darbiniekiem, gan arī par darba devēju izmaksātajiem bērna piedzimšanas pabalstiem - ieguldījums demogrāfijas veicināšanā, gan arī bēru pabalstiem.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais darbaspēka nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz, ka 2025.gadā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likme tiktu mazināta par vienu procentpunktu - no līdzšinējiem 23,59% līdz 22,59%, savukārt darba ņēmēja likme saglabātos nemainīga - 10,5%. VSAOI griestus rosināts celt no līdzšinējiem 78 100 eiro līdz 105 300 eiro.

Darba devēja VSAOI likmes samazināšanu par vienu procentpunktu piedāvāts kompensēt ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu par diviem procentpunktiem, proti, no 6% līdz 4% no 2025.gada. Valsts fondēto pensiju shēma no tā zaudētu 203,9 miljonus eiro.