Kopts mežs mazina klimata pārmaiņas – pārliecināti NRA portāla lasītāji
Meži, kuru platība Latvijā pēdējo simt gadu laikā dubultojusies, ir viens no zaļākajiem resursiem klimata pārmaiņu mazināšanā. Meža nozīmīgo lomu cīņā ar klimata pārmaiņām atzīst arī NRA portāla lasītāji, kuri jūlijā piedalījās aptaujā.72 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotie meži mazina klimata pārmaiņas – gan no atmosfēras piesaistot ogļskābo gāzi, gan nodrošinot izejmateriālu būvniecībai, gan aizstājot fosilos enerģijas avotus siltuma ieguvei.
Apjomīga CO2 krātuve
Viens no veidiem, kā meži mazina klimata pārmaiņas, ir - augot. Tieši tik vienkārši. Augšanas gaitā koki no atmosfēras piesaista CO2 . Tiesa, ne visas mežaudzes piesaista CO2 vienlīdz efektīvi. Visvairāk klimata pārmaiņu izraisošo ogļskābo gāzi piesaista veselīgs, ražīgs un labi kopts mežs. 15 % NRA portāla lasītāju atzīst, ka tieši CO2 piesaiste ir lielākais ieguvums no kopta meža klimata pārmaiņu mazināšanā.
LVM apsaimnieko 50 % no Latvijas mežiem. Aprēķināts, ka pašreiz LVM apsaimniekoto mežu augošo koku biomasa ik gadu piesaista ap 16 miljoniem tonnu CO2. Ogļskābo gāzi uzkrāj viss koks - sākot no saknēm, līdz pat tā nobirām. Tomēr nozīmīgākās oglekļa krātuves meža ekosistēmā ir stumbri un zari. Jo mežs tiek labāk kopts, jo koksne straujāk aug un augšanas laikā arī spēj uzkrāt vairāk CO2. Kopšanas cirtes ir viens no svarīgākajiem mežsaimnieciskajiem pasākumiem, lai piesaistītu iespējami vairāk oglekļa - tās veicina saules gaismas pieejamību kokiem un tādējādi aktīvāk norit fotosintēzes process, kas savukārt nodrošina koku augšanu.
Koka būvniecība - ilgtspējīga
Koksnes izmantošana būvniecībā ir vēl viens veids, kā mazināt klimata pārmaiņas. Pasaulē vairāk nekā 35 % siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas rada būvniecības nozare, jo īpaši tādu materiālu ražošana kā betons, metāls un plastmasa. Koksne ir teicama šo materiālu alternatīva, kuras izmantošana ļautu ievērojami samazināt būvniecības nozares radīto SEG apjomu. Pēdējos gados Eiropā ar pamatīgu izrāvienu būvniecībā atkal izmanto koksni, ļaujot ilgtspējīgajam un videi draudzīgajam būvniecības materiālam piedzīvot gluži vai renesansi. Turklāt koks, kurš pārtapis par koka siju būvniecības konstrukcijā, turpina sevī glabāt iepriekš dzīves laikā uzkrāto CO2, izslēdzot to no kopējās CO2 aprites. Arī 10 % NRA portāla lasītāji atzinuši, ka koksnes resursa izmantošana būvniecībā ir viens no veidiem, kā atbildīgi apsaimniekotie LVM meži spēj mazināt klimata pārmaiņas.
Enerģētiskā neatkarība un videi draudzīga alternatīva
NRA portāla lasītāji, kuri piedalījās aptaujā par mežu nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, augstu novērtē arī koksnes nozīmi enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Gadu tūkstošiem koksne tikusi izmantota siltumenerģijas ieguvei. Un ne velti - koksne ir ne vien atjaunojams resurss, bet arī enerģijas ražošanai CO2 neitrāls produkts - koki augot piesaista tikpat daudz ogļskābās gāzes, cik vēlāk izdala sadegot. Lai mazinātu fosilo resursu izmantošanu un sekmētu enerģētisko neatkarību, arvien vairāk Latvijas pašvaldības iedzīvotājiem siltumu ražo ar šķeldu kurināmās katlumājās.
Šķeldas ražošanai mežizstrādi speciāli neveic, LVM enerģētisko šķeldu ražo no ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, sīkkokiem, skujām, arī no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek mežā pēc ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas un jaunaudžu kopšanas. Ar 12 berkubikmetriem (~4,8m3) šķeldas pietiek, lai veselu gadu ar siltumu nodrošinātu vidēja lieluma ģimenes māju.