Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu skaits šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies par 4%, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Ja 2008.gadā PVD bija reģistrēts 24 901 uzņēmums, tad 2009.gada pirmajā pusgadā tie ir 23 093 uzņēmumi.
Šā gada pirmajā pusgadā PVD bija reģistrēti 11 996 pārtikas tirdzniecības uzņēmumi, kas ir par 75 uzņēmumiem mazāk nekā 2008.gadā. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu skaits nav mainījies - PVD reģistrēti 6 410 uzņēmumi. PVD novērojumi liecina, ka šajā biznesā iesaistītie uzņēmumi rēķinās ar PVD un labāk strādā no pārtikas drošuma viedokļa sakārtotā uzņēmumā. Cits jautājums ir ar nodokļiem saistītā joma, kas nav PVD kompetencē.
Par 47 uzņēmumiem samazinājies dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumu skaits. Ja 2008.gadā PVD bija reģistrēts 621 uzņēmums, tad šī gada pirmajā pusgadā tie ir 574 uzņēmumi. Savukārt augu izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumu skaits ir pieaudzis par 322 uzņēmumiem. Ja 2008.gadā PVD bija reģistrēts 3 791 šāds uzņēmums, tad šogad pirmajā pusgadā tie ir 4 113 uzņēmumi.
PVD speciālisti norāda, ka PVD uzrauga tikai pārtikas apritē legāli iesaistītos uzņēmumus. Nelegālā uzņēmējdarbība jau ir citu iestāžu kompetence.
Kā ziņots, PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs paudis bažas par to, ka samazinātais PVD budžets var novest pie pārtikas produktu eksporta apstāšanās.
Salīdzinot ar 2008.gadu, šogad darbu PVD sāka ar 38% lielu budžeta samazinājumu. Ja pērn PVD budžets bija apmēram 21 miljons latu, tad šogad tie ir 14 miljoni latu.
Pēc PVD rīcībā esošās informācijas, nākamgad valsts budžeta dotācija PVD varētu būt viena trešdaļa no 2008.gada budžeta, proti, nepilni septiņi miljoni latu, kas būtu katastrofāls samazinājums.
"Ja šogad mēs varējām pārkārtot savu darbu samazinātā finansējuma ietvaros, nezaudējot darba kvalitāti, tad tik būtiski samazināta budžeta apstākļos varētu rasties nopietnas problēmas pārtikas aprites uzraudzībā Latvijā, kas neizbēgami novedīs pie pārtikas produktu eksporta apstāšanās," brīdina Samohvalovs.
Nespējot nodrošināt atbilstošu pārtikas aprites uzraudzību Latvijā, PVD citām valstīm vairs nevarēs garantēt Latvijā ražotās pārtikas drošumu un nekaitīgumu, un tas nozīmēs jebkāda pārtikas eksporta apstāšanos.
Viņš uzsver, ka runa ir ne tikai par Latvijā ražoto pārtikas produktu eksportu uz Krieviju un citām trešajām valstīm, bet arī par pārtikas produktu izplatīšanu citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Tik būtisks budžeta samazinājums nozīmē, ka ar Latvijā ražoto pārtiku varēs tirgoties tikai tepat Latvijā.
Kā ziņots, šī gada pirmajā pusgadā pārtikas ražotāji ieņem līderpozīcijas kopējā eksporta struktūrā, apsteidzot kokrūpniecību un metālapstrādi. Pārtikas rūpniecības un pārtikas nozares eksports 2009.gada pirmajā pusgadā ir sasniedzis 285 miljonus latu, kas veido 12,9% no kopējā eksporta apjoma. Pārtikas nozare ir arī viens no lielākajiem darba devējiem, kas nodarbina vairāk nekā 100 000 cilvēku.