"Moody's": Latvijas kredītreitings atbilst "A3" līmenim

© f64.lv, Kaspars Krafts

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Fiskālais deficīts 2023.gadā samazinājās līdz 2,2% no IKP salīdzinājumā ar 4,6% 2022.gadā. "Moody's" eksperti sagaida, ka vispārējās valdības deficīts šogad būs 3% no IKP, bet nākamgad samazināsies līdz 2,4% no IKP, savukārt valsts parāds pieaugs līdz 46,8% no IKP 2025.gadā salīdzinājumā ar 43,6% no IKP pērn.

Latvijas ekonomiskā spēka rādītājs "Baa2" atspoguļo valsts stabilo izaugsmes tendenci un salīdzinoši augsto labklājību uz vienu iedzīvotāju ar nelielu, bet elastīgu ekonomiku. To līdzsvaro valsts iedzīvotāju novecošanās, kas ietekmē darbaspēka piedāvājumu un ierobežo potenciālo izaugsmi, norādīts "Moody's" paziņojumā.

Tajā arī minēts, ka institūcijas un pārvaldības spēks "A2" līmenī atspoguļo valsts demonstrēto spēju risināt galvenās politikas problēmas, kā piemēru minot ļoti nozīmīgus makroekonomiskos pielāgojumus pandēmijas un enerģētikas krīzes satricinājumu laikā.

Savukārt novērtējums par fiskālo spēku "Aa3" līmenī atspoguļo mērenu parādu slogu un spēcīgu parāda pieejamību, kā arī salīdzinoši lielu parāda daļu, kas saistīta ar valsts uzņēmumiem.

Tajā pašā laikā Latvijas uzņēmību pret notikumu riska rādītāju "Ba" līmenī nosaka politiskais risks. Latvijai ir kopīga sauszemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ("C" stabils), un tāpat kā tās Baltijas kaimiņvalstīm ir sena saspīlētu attiecību vēsture ar Krieviju. "Moody's" vērtējumā, pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropā ir pieauguši ģeopolitiskie riski. Tomēr Latvijas dalība NATO ir svarīgs instruments, kas mazina tiešu militāra konflikta ar Krieviju risku.

Vienlaikus stabila reitinga prognoze atspoguļo līdzsvarotus riskus "A3" reitinga līmenī. Latvijas ekonomiskie un fiskālie rādītāji varētu uzlaboties straujāk, nekā pašlaik pieņem analītiķi, jo īpaši, ja ātri tiks īstenoti valsts investīciju projekti un reformas strukturālo problēmu darba tirgū risināšanai, kas veicinās lielāku izaugsmes potenciālu. Turpretī valsts atrašanās ģeopolitisko risku ietekmē liecina par iespējamiem negatīviem riskiem, ja Latvijas kredīta rādītājus ilgstoši ietekmētu jauns satricinājums.

Latvijas kredītreitingu varētu uzlabot, ja ekonomikas izaugsme būtu straujāka, nekā "Moody's" sagaida pašlaik, norādot uz pozitīvu reformu un investīciju ietekmi, īpaši to, kas paredzētas ES ("Aaa" stabila) "Nākamās paaudzes Eiropas Savienības" programmas ietvaros. Stabils valsts parāda samazinājums vēl vairāk palielinātu valdības spēju absorbēt satricinājumus. Visbeidzot, Krievijas un Ukrainas militārā konflikta atrisinājums, kas novestu pie ilgstošas ģeopolitiskās spriedzes un nenoteiktības, kas ietekmē Latviju, samazināšanās, būtu kredītreitingu pozitīvi ietekmējošs faktors.

Negatīvs spiediens uz Latvijas kredītreitingiem varētu palielināties, ja lēnākas izaugsmes rezultātā pasliktinātos tautsaimniecības noturība. Ja ģeopolitiskās vides pārmaiņas un Krievijas un Ukrainas militārā konflikta negatīvs ekonomiskais blakusefekts izraisītu būtisku un ilgstošu Latvijas parāda sloga pieaugumu un parāda pieejamības rādītāju pasliktināšanos, tas arī varētu radīt negatīvu spiedienu uz "A3" reitingu. Arī būtisks iespējamo saistību pieaugums varētu negatīvi ietekmēt kredītreitingu, norāda aģentūra.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais