Juvelieru vidū nebija vienprātības, kā zelta cenas kāpums varētu ietekmēt Latvijas juvelierizstrādājumu tirgu, liecina aģentūras LETA veiktā juvelieru aptauja.
Zeltkaļu darbnīcas SIA "Kalvis" grāmatvede Eižēnija Zalmene uzsvēra, ka zelta cenu kāpums viņus ietekmē ļoti būtiski un rada zaudējumus, jo daļa no izpildes līgumiem ir noslēgti jau divus gadus iepriekš, kad zelta cenas bija zemākas.
"Līgumus mēs mainīt nevaram, un tāpēc tagad ciešam zaudējumus," sacīja Zalmene.
Saskaņā ar viņas teikto, šā gada janvārī zelta cena esot bijusi 220 lati kilogramā, bet septembrī zelta cena bijusi jau 270 lati kilogramā.
Patlaban gan apgrozījuma kritumu zeltkaļu darbnīca nav jutusi, tomēr viņus baida nākamais gads, kad beigsies daļa no līgumiem un jaunu noslēgšanas iespējas esot salīdzinoši mazas.
Savukārt juvelierizstrādājumu ražotāja SIA "H-Amulets" direktors Aivars Harčenoks norādīja, ka Latvijas tirgu vairāk ietekmējot ekonomiskā krīze, nevis zelta cenas izmaiņas.
Viņš arī sacīja, ka ietekme varētu būt pēc kāda laika, jo patlaban juvelierizstrādājumi tiek ražoti vēl no iepriekš iepirktā zelta.
Harčenoks pastāstīja, ka viņu uzņēmuma veikalos apmeklētāju skaits varētu būt samazinājies pat par 50%. Iepriekš cilvēki veikuši arī impulsīvus pirkumus, tomēr tagad visbiežāk uz juvelierizstrādājumu salonu klienti nāk jau ar konkrētu mērķi.
SIA "Juvelieru fabrika" pārstāvis skaidroja, ka Latvijas tirgum no zelta cenas pārmaiņām nav iespējams izvairīties un cenas izmaiņas Latvijā jūt jau uzreiz. Tomēr viņš pieļāva, ka tirdzniecībā saistībā ar ekonomisko situāciju un pieprasījuma samazināšanos cenas netiek pazeminātas, lai nezaudētu arī tos klientus, kas juvelierizstrādājumus vēl pērk.
Vairāki juvelieri sacīja, ka tīrā zelta cena ir ļoti augsta un to iepērk tikai gadījumos, kad nav iespējamas alternatīvas - citi zeltu iepērk no lombardiem, bet vēl citi ražošanā izmanto pašu klientu atnesto zeltu.
Jau ziņots, zelta cena trešdien, 7.oktobrī, atkal sasniedza visu laiku augstāko līmeni, pieaugot virs 1048 dolāriem par unci.
Zelta cena Londonas Cēlmetālu biržā trešdien palielinājās līdz 1048,43 dolāriem (500,1 latam) par unci.
Rekordaugstu līmeni zelta cena sasniedza arī otrdien, tādējādi pārspējot pagājušā gada martā sasniegto 1032,7 dolāru par unci rekordu.
Zelta cenu kāpumu trešdien joprojām veicināja ziņas par ASV dolāra vērtības kritumu, ko savukārt veicināja ziņas, ka naftas ieguvējvalstis Persijas līča reģionā apsver iespēju pārtraukt ASV dolāru izmantošanu naftas tirdzniecībā.
Lielbritānijas laikraksts "Independent" otrdien vēstīja, ka Persijas līča reģiona naftas ieguvējvalstu pārstāvji rīkojuši slepenas tikšanās ar citu valstu pārstāvjiem, lai apspriestu iespēju atteikties no dolāra izmantošanas norēķinos par naftu.
Dolāra vietā naftas tirdzniecībā varētu tikt izmantots norēķinu grozs, kurā ietilptu arī Japānas jena, Ķīnas juaņa, eiro, kā arī zelts un plānotā Persijas līča reģiona kopējā valūta, atsaucoties uz avotiem Persijas līča reģionā un Honkongā, vēstīja "Independent".
Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka iespēju atteikties no dolāra izmantošanas Persijas līča valstis apspriedušas ar Ķīnu, Krieviju, Japānu un Franciju.
Kaut arī vairākas valstis, tostarp Krievija, Francija, Kuveita un Katara, šo informāciju noliedza, "Independent" publiskotā informācija izraisīja dolāra vērtības kritumu.