Viesmīlības nozare: PVN likmes samazināšana palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku sabiedriskās ēdināšanas nozarē

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 21% līdz 12% palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku sabiedriskās ēdināšanas nozarē, aģentūrai LETA pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Kā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš, LVRA ar gandarījumu uzņem ziņu, ka trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi kolektīvo iesniegumu par samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

"Ceram, ka šis solis būs kā labs stimuls koalīcijas partijām izskatīt šo jautājumu Finanšu ministrijas nodokļu darba grupā un ieviest šo tik svarīgo atbalsta mehānismu no 2025.gada 1.janvāra," pauda Kalniņš.

Viņš arī norādīja, ka nozare jau ilgstoši uzsvērusi, ka sabiedriskās ēdināšanas un visa viesmīlības nozare atrodas krīzē jau četrus gadus. Kalniņa ieskatā samazinātā PVN likme būtu būtisks un precīzs atbalsta instruments nozares izdzīvošanai, konkurētspējas celšanai un attīstībai.

"Svarīgi uzsvērt, ka samazinātās PVN likmes ieviešana sabiedriskās ēdināšanas nozarē palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku, kas joprojām ir aktuāla problēma šajā sektorā," akcentēja LVRA vadītājs. Tāpat viņš sacīja, ka šis solis ne tikai veicinās godīgu konkurenci, bet arī sniegs nepieciešamo finansiālo atbalstu uzņēmumiem, kas cīnās par savu izdzīvošanu sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos.

"Turklāt, ieviešot samazināto PVN likmi, ēdināšanas pakalpojumi kļūtu pieejamāki plašākai sabiedrībai, kas veicinātu vietējo patēriņu un stiprinātu ekonomiku kopumā," atzīmēja Kalniņš.

Arī Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis aģentūrai LETA sacīja, ka nozare ir priecīga gan par atbalstu Tautsaimniecības komisijas sēdē, gan iepriekš saņemto atbalstu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

"Mēs tiešām kādu laiku esam par to runājuši, un nozare vēl joprojām atrodas tādā kā krīzes situācijā," pauda Jenzis, piebilstot, ka, beidzoties Covid-19 pandēmijai, sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, kas nelabvēlīgi ietekmējis tūrisma rādītājus Latvijā.

Jenzis akcentēja, ka, lai arī nozare pērn uzrādījusi augstu apgrozījumu, šis aspekts ir mānīgs - krities pirkumu skaits, krities tūristu skaits un apgrozījuma kāpums ir veidojies uz izmaksu pieauguma rēķina.

"Ja kafija pirms pieciem gadiem maksāja divi eiro, bet patlaban maksā četri eiro, tas jau ir 100% cenu kāpums," norādīja Jenzis, skaidrojot, ka cenu līmeņa ziņā patlaban nozarē sasniegta maksimālā robeža un, ja tām jāturpina celties, nozare kļūs nekonkurētspējīga.

Restorānu biedrības vadītājs arī pauda, ka uzņēmēji sarunās apliecinājuši, ka, ieviešot samazināto PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, tie būtu spējīgi samazināt cenas, novirzīt līdzekļus sociālajām garantijām, kā arī mazināt ēnu ekonomiku.

LETA jau vēstīja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien uzdeva valdībai 2025.gada 1.janvārī ieviest iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā konceptuāli atbalstīto iniciatīvu, kas paredz PVN likmi 12% apmērā piemērot uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Priekšlikums paredz samazināto PVN likmi piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs (NA), kurš trešdien vadīja sēdi, pauda, ka nozare skaidri norāda, ka tā saviem spēkiem nespēs tikt galā ar krīzi, ko radījusi ģeopolitiskā situācija un cenu pieaugums. "Latvijas tūrisma joma joprojām atkopjas no pandēmijas radītajām sekām, taču tas notiek lēnāk, nekā cerēts, jo, pēc nozares pārstāvju novērojumiem, drošības situācija reģionā attur ārvalstu tūristus no viesošanās Latvijā. Uzņēmumiem krājas parādi un draud bankrota viļņi. Ik pēc laika medijos redzam, ka aizslēgts kāds pazīstams restorāns. Ir vajadzīga ātra rīcība un skaidrs lēmums," pauž Vitenbergs.

LETA jau vēstīja, ka iniciatīvas par samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai autors, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš deputātiem iepriekš pauda, ka iniciatīvas mērķis ir padarīt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus pieejamākus plašākai sabiedrības daļai, kā arī mazināt nozarē pastāvošo ēnu ekonomiku. Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par restorāniem, bet gan par visu sabiedriskās ēdināšanas sektoru kopumā, tostarp bāriem, ēdnīcām, kafejnīcām un citiem pakalpojumiem.

Kalniņš norādīja, ka vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu sabiedriskajai ēdināšanai tiek piemērota samazinātā PVN likme, tostarp uz laiku šāda prakse īstenota arī Lietuvā. "Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kas nav šo ieviesusi," sacīja Kalniņš, piebilstot, ka citviet ES secināts, ka, samazinot PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, tiek celta arī iedzīvotāju produktivitāte.

Ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.