Skandāls Vācijā samazina olu cenas Latvijā

Latvijas iedzīvotāji šogad Lieldienas grasās svinēt pieticīgāk – kārumiem un svētku dekoriem tērēt mazāk naudas nekā iepriekšējos gados. Par laimi, olas, kas ir visvairāk pirktais produkts Lieldienās, šogad ir lētākas nekā pērn.

Rimi veikalos 10 baltās olas maksā 84 santīmus, kas, pēc uzņēmuma teiktā, ir par 15% lētāk nekā pērn. Maxima veikalos 10 baltās olas nopērkamas par 75 santīmiem. Pirms gada šajā veikalu tīklā tās maksāja 0,99 latus.

Rīgas Centrāltirgū no Lietuvas ievestās baltās olas otrdien bija pārdošanā par 0,95 līdz 1,15 latiem par 10. Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji Centrāltirgū atzina, ka nedēļas sākumā pieprasījums pēc baltajām olām nebija liels.

«Mūsu pieredze liecina, ka baltās olas ir pieprasītas tieši Lieldienās, citā laikā pieprasījums pēc tām ir neliels. Šogad baltās olas pērk aktīvāk nekā pērn, kopējais noiets pagājušajā nedēļā Rimi Latvia tīklā bija trīs reizes lielāks nekā pērn šajā periodā. Brūno olu cenas ir līdzīgas kā pagājušajā gadā, bet svētkos tām būs pievilcīgi piedāvājumi,» Neatkarīgajai atklāja Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Savukārt Maxima Latvija pircējus šogad cer atkal pārsteigt ar strausu olām, Neatkarīgajai stāstīja Maxima Latvija pārtikas preču grupas vadītājs Jānis Šēnfelds. Maxima XXX veikalos viena strausa ola Lieldienās maksās 24,89 latus. Krīzes gados strausu olas no lielveikalu plauktiem vispār bija pazudušas.

Arī Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs Neatkarīgajai atzina, ka, pat neskatoties uz spekulatīvajām lopbarības graudu cenām, kas ir palielinājušas produkcijas pašizmaksu, šogad olu cena ir zemākā pēdējo piecu gadu laikā. Viņš to skaidro ar ekonomikas lejupslīdi un dioksīna skandālu Vācijā, kas izraisījis olu cenu samazināšanos visā Eiropā. «Neskatoties uz ekonomisko krīzi, olas pērk labi, jo cenas ziņā tas ir pieejams produkts, turklāt daudzi ir atjaunojuši tradīciju gatavot ēdienu mājās. Tās joprojām ir lētākais dzīvnieku izcelsmes proteīna avots,» uzsvēra A. Veinbergs.

Tomēr krīze un taupības pasākumi ienesuši korekcijas svētku svinēšanā.

Maxima veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 52% Latvijas iedzīvotāju Lieldienu svinībām šogad plāno tērēt mazāk naudas nekā pērn, vairāk cilvēku svētku maltīti gatavos paši. Skaidrojot iemeslus, kādēļ šogad Lieldienas plānots svinēt pieticīgāk, trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka ģimenē pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi, savukārt 23% aptaujāto līdzekļu taupīšanu skaidro ar degvielas, pakalpojumu un preču cenu pieaugumu.

«Lai arī vērojamas ekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmes, aptaujas rezultāti liecina, ka joprojām ir liels to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ģimenes kopējie ienākumi nepalielinās vai pat samazinās, tādējādi ir saprotams, ka cilvēki joprojām ir piesardzīgi un taupa uz dažādu svētku svinēšanas rēķina,» skaidroja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Divas trešdaļas aptaujāto norādījuši, ka, sarūpējot svētku maltīti, viņi plāno iegādāties tādus pašus produktus kā ikdienā, kamēr 16% iedzīvotāju Lieldienu svētku galdā liks nedaudz dārgākas preces, nekā ierasts.

Papildus pārtikas produktiem ceturtā daļa respondentu Lieldienu svinībām plāno iegādāties arī krāsas olu apgleznošanai, savukārt 23% iegādāsies arī dekorācijas svētku galdam, ko piedāvā lielveikali un citas tirdzniecības vietas. Rimi plauktos atrodamas vairāk nekā desmit veidu olu krāsas.

***

FAKTI

Viens strādājošais Latvijā varētu nopirkt 3365 olas, ja mēneša vidējo neto algu izmantotu tikai olu iegādei

Viens pensionārs Latvijā varētu nopirkt 1871 olu, ja vidējo mēneša pensiju izmantotu tikai šā produkta iegādei

Gada pirmajos divos mēnešos olas Latvijā ievestas no Igaunijas, Somijas, Lietuvas un Polijas

Olu mazumtirdzniecības cenas, Ls par 10 gab.

Olu vidējais patēriņš uz

vienu iedzīvotāju gadā, gab.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais