Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Nekustamajiem īpašumiem rēķinās 2 kadastrālās vertības. Kā tas ietekmēs nodokli?

© Pixabay.com

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Likumā paredzēts noteikt, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra uz laiku Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības. Šāda sistēma darbotos līdz būs stājusies spēkā valdībā līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināmā jaunu kadastrālo vērtību bāzi, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam piemērotu no, visdrīzāk, 2029.gada.

Līdz tam fiskālo kadastrālo vērtību izmantotu nodokļu, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķinam, izņemot maksas par zemes likumisko lietošanu aprēķinu.

Fiskālās kadastrālās vērtības Valsts zemes dienests aprēķinās un aktualizēs atbilstoši 2024.gadā spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un kadastrālo vērtēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2024.gada 31.decembrī.

Savukārt universālo kadastrālo vērtību izmantotu citām, augstāk neminētām vajadzībām.

Paredzēts, ka Ministru kabinets šogad apstiprinātu kadastrālo vērtību bāzi universālās kadastrālās vērtības aprēķinam, nepārsniedzot 80% no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022.gada 1.jūlijā un izmantojot informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem no 2012.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 1.jūlijam.

Tieslietu ministrijas grozījumu sākotnējo variantu virzīja, lai noteiktu masveida kadastrālās vērtēšanas mērķus un pamatprincipus, vienlaikus pilnveidojot regulējumu par īpašumu kadastrālo vērtēšanu, kadastra datu saturu un pieejamību.

Likumā tiks precizēta definīcija, ka kadastrālā vērtība ir kadastra objektam masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība naudas izteiksmē, kura norāda ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz konkrēto objektu novērtēšanas datumā.

Tāpat likumā tiks noteikts regulējums ziņu par būves tiesisko valdītāju iesniegšanai, gadījumos, ja būve pirms 1993.gada 5.aprīļa nebūs reģistrēta pašvaldībā uz citas personas vārda. Zemes īpašniekam šādā situācijā būs jāapliecina, ka nav strīda par tiesībām.

Plānots arī noteikt, ka Valsts zemes dienests līdz 2024.gada 31.decembrim uztur savā tīmekļvietnē kadastrālās vērtības atsavināšanas cenas noteikšanai atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

Par grozījumu pieņemšanu Saeimai vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.