Latvijas banku peļņa palielinājusies par 10,2%

© Dmitrijs Suļžics/MN

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar 96 miljonu eiro peļņu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp februārī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 47,2 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 29.februārī bija 28,239 miljardi eiro, kas ir par 5,9% jeb 1,584 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada februāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,655 miljardi eiro.

Šogad februāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,583 miljardi eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,499 miljardus eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 83,8 miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums februāra beigās bija 18,252 miljardi eiro, kas ir par 2,4% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,131 miljards eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,121 miljards eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada februāra beigām ir palielinājies par 3,9%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 16,2%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves februāra beigās bija 3,737 miljardi eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2023.gada februāra beigās.

2023.gada pirmajos divos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 87,1 miljona eiro apmērā, bet 2023.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 573,5 miljoni eiro, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Ekonomika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais