Valdībai veicas ar inflācijas plāna izpildi

Valda Dombrovska valdība cenšas pārspēt Aigara Kalvīša valdības atstātos inflācijas rekordus.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 0,7% martā un par 4,2% pēdējo 12 mēnešu laikā. Ar A. Kalvīša laiku sakrīt cenu pieauguma stabilitāte pēdējo septiņu mēnešu laikā. Pāreja no cenu pazemināšanās (deflācijas) uz inflāciju notika pagājušā gada septembrī ar +0,4% rādītāju. Pārskatāmā laika sprīdī šo rādītāju vairāk nekā desmitkāršot – tas jau ir ļoti cienījams V. Dombrovska valdības raksturojums.

4,2% kā 12 mēnešu inflācijas rādītājs ar A. Kalvīša valdības laika skaitļiem nesakrīt. Vistuvāk tam bija 4,3% inflācijas rādītājs 2004. gada februārī, ko sasniedza aizejošā Einara Repšes valdība. Inflācija palēnām pieauga arī Induļa Emša valdības laikā, bet A. Kalvītis to aizvadīja līdz 14,1%, kad izvēlējās demisionēt. Inflācijas rekordists atkal izrādījās Ivars Godmanis, atkārtojot savus pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma sasniegumus ar citām naudas vienībām. Tagadējo latu inflācijas rekords ir 17,9 procenti 2008. gada maijā, taču tas tomēr bija vairāk A. Kalvīša nekā I. Godmaņa valdības politikas rezultāts. Gan A. Kalvīša, gan V. Dombrovska valdība kāpināja inflāciju kā drošāko līdzekli valsts ieņēmumu nodrošināšanai.

CSP jaunākie dati atjauno senās šaubas par šo datu ticamību. Kā tad var iegūt 0,7% mēneša vidējo inflāciju no daudz augstākas inflācijas atsevišķās preču grupās: degvielai +4,7%, apģērbiem +3,3% un apaviem pat +12,6%? Vai tiešām vidējo cenu kāpumu ir bremzējusi pārtika ar tikai +0,4%? Kā CSP ieguva šos +0,4% pati no saviem datiem, ka piens, siers, olas sadārdzinājušāies par 1,5%, cukurs un saldumi – par 1,3%, zivju produkti – par 2,4% un dārzeņi – par 2,5%? Varbūt CSP atkārto kādas nelabu galu ņēmušas personas ieteikumu nabagiem ēst kūkas. Proti, visus pārtikas sadārdzinājumus atsverot tas, ka «akciju rezultātā cenas kritās konditorejas izstrādājumiem (–2,4%)». Cik kūku komplektā ar taukiem (–1,6%) un svaigām zivīm (–1,0%) cilvēkiem bija jāapēd martā, lai savos budžetos daļēji kompensētu visu citu pārtikas preču sadārdzinājumu? Daži CSP triki vajadzīgo inflācijas rezultātu sasniegšanā tika aprakstīti, atsaucoties uz 2006. gada marta inflācijas rādītājiem. Tas izdarīts 2006. gada 11. aprīlī avīzē Rīgas Balss. «Jūs gribat mūs uztaisīt par ākstiem,» toreiz uztraucās CSP Patēriņu cenu indeksu daļas vadītājs Oskars Alksnis.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais