Iedzīvotāju alkohola kultūra mainās - viskijs iekaro Latvijas alkohola tirgu

Latvijas alkohola tirgu arvien izteiktāk iekaro viskijs, kas pagātnē tradicionāli nav bijis ļoti spēcīgās pozīcijās Latvijas patērētāju vidū.

Pēdējo gadu laikā šī alkoholiskā dzēriena tirgotāji būtiski palielinājuši tirdzniecības apjomus Latvijā, palielinot viskija tirgus daļu kopējā alkohola apritē, liecina VID apkopotie dati. Tā, piemēram, ja vēl 2009. gadā Latvijā tika realizēti 92.2 tūkstoši dekalitru viskija, tad 2010. gadā jau 111.3 tūkstoši dekalitru, kas ir pieaugums par 21%, lai arī kopējais alkoholisko dzērienu tirgus piedzīvoja kritumu par 9%.

«Lai arī viskija daļa kopējā alkoholisko dzērienu patēriņa apjomā salīdzinoši nav liela (aptuveni 6.1% no kopējā alkoholisko dzērienu patēriņa 2010.gadā), tomēr viskija patēriņa daļai Latvijā ir tendence pieaugt, jo 2009. gadā viskija patēriņš no kopējā apjoma veidoja vēl tikai 4.6%,» situāciju BNN.LV skaidro Kristaps Liepa, SPI Distribution (Latvia) pārstāvis.

Saskaņā ar tirgus datiem un Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes informāciju viskija kategorijā ietilpstošo alkoholisko dzērienu patēriņš pret 2009. gadu pieaudzis par 21%, kamēr degvīna krities par 13% un brendija – par 12%. Savukārt, salīdzinot ar 2009.gadu, kopējais stipro alkoholisko dzērienu tirgus krities par 9%. Nevar arī noliegt, ka Akcīzes preču pārvaldes datus par degvīna patēriņa kritumu galvenokārt varētu iespaidot t.s. melnā tirgus pieaugums, spriež K. Liepa. Vienlaikus gan nozares speciālisti vērtē, ka viskijs lēnām iekaro Latvijas tirgu, mainot iedzīvotāju paradumus.

Kas attiecas uz prognozēm par viskija patēriņu Latvijā, prognozējam arī turpmāku viskija tirgus daļas palielināšanos tuvākajos gados. Viskija popularitāti varētu veicināt šī dzēriena kultūras attīstība Latvijā, kā arī vadošo zīmolu aktivitāšu pieaugums mūsu tirgū, palielinot reklāmu, speciālo piedāvājumu un citu aktivitāšu apjomu, tā Liepa.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais