Eiropas Savienības Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) piektdien atbalstījusi regulas projektu, kas paredz, ka arī pēc 2014.gada 1.janvāra policiklisko aromātisko ūdeņražu maksimāli pieļaujamais līmenis šprotēs paliks līdzšinējā līmenī, bet pārējiem kūpinātu zivju produktiem to samazinās vairāk nekā divas reizes.
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vecākais referents Māris Valdovskis portālam delfi.lv pastāstīja, ka tālāk projektu nodos apspriešanai Eiropas Parlamentā un Padomē. Lai gan teorētiski arī abas šis institūcijas var ieviest korekcijas regulas projektā, tomēr Valdovskis p;auda pārliecību, ka tas nenotiks, jo kopumā projekts ir vērsts uz policiklisko aromātisko ūdeņražu maksimāli pieļaujamā līmeņa samazināšanu kūpinātu zivju produktos.
Regula stāsies spēkā pēc publicēšanas Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī, un Valdovskis prognozē, ka tas varētu notikt šā gada rudenī.
"Esmu gandarīts, ka Zemkopības ministrijas speciālisti ciešā sadarbībā ar Latvijas Zivrūpnieku savienību panāca, ka šprotes arī turpmāk būs atļauts kūpināt tradicionālā veidā alkšņu koksnes dūmos. Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi ir daudz darījuši, lai veiktu ievērojamus tehnoloģiskos uzlabojumus un izpildītu Eiropas Komisijas rekomendācijas. Latvija atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas uzrādīto pretimnākšanu, kā rezultātā ir pieņemts veiksmīgs kompromiss, kas pieņemts, ņemot vērā gan patērētāju veselības, gan pārtikas industrijas intereses," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
ZM norāda, ka vairāk nekā 90% no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi "Šprotes eļļā" un "Rīgas šprotes eļļā". Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60% no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma. Lielākā daļa šprotu tiek eksportēta ārpus Eiropas Savienības robežām (uz Krieviju – aptuveni 55%, uz Ukrainu – 6%, uz ASV – aptuveni 5%, uz Baltkrieviju – 3%, uz Uzbekistānu – 3%).
Kūpinātu zivju konservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu, galvenokārt jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos 26 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 procenti no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām, un atvēsinātām Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča brētliņām, izmantojot aptuveni 46 tūkstošus tonnu gadā un līdz ar to veicinot zivsaimniecības attīstību kopumā, uzsver ZM.
Jau vēstīts, ka sākotnējais EK regulas projekts, kas tika apspriests pērn pavasarī, paredzēja būtisku benzo(a)pirēna pieļaujamās normas samazinājumu kūpinātu zivju produktos, un tā rezultātā Latvijas zivju ražotāji vairs nevarētu pielietot tradicionālās šprotu kūpināšanas metodes. Pērn rudenī "šprotu izņēmums" guva atbalstu EK ekspertu līmenī.